Gada Students
Studējošais, kurš ir kā paraugs, kas ar saviem darbiem spējis iedvesmot citus studējošos vai sabiedrību kopumā.
Izcilas studentes piemērs ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Kitija Konošonoka. Radoša, ar lielu enerģiju apveltīta un milzīgu empātiju, kas tik ļoti trūkst mūsdienu cilvēkiem. Kitija ir 3.kursa studente studiju programmā „Lauksaimniecība”, iepriekšējos divus kursus aktīvi iesaistījās savas fakultātēs studējošās pašpārvaldē, vadot tās sporta dzīvi. Pieredzei augot, pagājušo gadu Kitija ieņēma LLU Studējošo pašpārvaldes Sociālā virziena vadītājas pienākumus un ļoti veiksmīgi to uzsāka, realizējot divas labdarības akcijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pirmā labdarības akcija bija „Eņģeļi pār Latviju”, kur liela daļa universitātes studentu tika iesaistīta piparkūku cepšanā un pēc tam tās tika mainītas par ziedojumiem. Otra akcija bija „Eņģeļu pasts”, kur kopā ar studentu un LLU darbinieku līdzdalību tika saziedotas 20 dāvanas Elejas aprūpes nama iedzīvotājiem. Kitija ir apzinīga studente, ar vidējo svērto atzīmi 8.5. Viņa ir ieguvusi valsts ex-prezidenta Kārļa Ulmaņa 2020./2021.gada stipendiju un aktīvi iesaistās pētnieciskajā darbā. Pēdējais projekts, kur viņa sevi pieteica kā jaunu un daudz sološu pētnieci ir LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts / ZM subsīdiju projekti LLU IPPR / tēma S365 – “Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot izpratnes paaugstināšanos par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu”. Kitija Konošonoka ir pelnījusi būt par LSA gada studenti.
Vidējā atzīme : 8,467
Ivo Liepa ir RTU BIF programmas Būvniecība 5.kursa students. Paralēli savām studijām, Ivo ir strādājis pie Eurostars 2 zinātniskā izpētes projekta “Composite Suction Caisson” (CoSuCais), kur kopā ar sadarbības partneriem no Norvēģijas tika izstrādāts inovatīvs produkts – stiklplasta kesons, kas darbojas kā pamatu konstrukcija objektiem virs ūdens, piemēram, vēja turbīnām. Projekta ietvaros RTU laboratorijās tika noteiktas stiklplasta mehāniskās īpašības, veikta ražošanas metožu izpēte, dažādu tērauda un stiklplasta savienojumu testēšana un verifikācija, kā arī kesonu prototipu ražošana un instalēšana līdz ieguva efektīvu stiklplasta kesona dizainu. Pateicoties savām zināšanām, Ivo ir viens no retajiem RTU studentiem, kam “Erasmus” ietvaros ir bijusi iespēja mācīties pasaules universitāšu reitingos otrā labākajā būvniecības universitātē Delftas Tehniskajā universitātē, kur studējis pie maģistriem esot tikai bakalaura līmenī. Tāpat Ivo ir devies arī uz Čehijas Tehnisko universitāti, kur arī esot bakalaura students, kopā ar maģistra studentiem apguva būvniecību. Ivo ir arī kaislīgs sportists un savā brīvajā laikā piedalās dažādās RTU sporta sacensībās, kā arī ir spēlējis basketbolu Ramirent Latvijas Nacionālajā basketbola līgā.
Vidējā atzīme : 9,69
Karlīna ir kā paraugs mums visiem, viņa iemieso mieru, spēj iedvesmot un nomierināt sev apkārt esošos studiju biedrus un draugus. Ir atsaucīga, pozitīva personība. Ikdienā cenšas paspēt izdarīt visu, ko vien ir iespējams paveikt, lai kaut ko uzlabotu. Studē BSP Vides zinātnes 2.kursā ar labiem un teicamiem vērtējumiem. Paralēli mācībām atrod laiku, lai aktīvi darbotos arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātnes fakultātes Studentu pašpārvaldē. Pērn vadīja Kultūras virzienu, bet šogad Komunikācijas virzienu. Vidējā atzīme : 8,48
2020. gadā Ieva Pitkēviča, 6. studiju gada medicīnas studente, ir bijusi viens no virzītājspēkiem zinātniskās darbības veicināšanā RSU, tomēr, vadot lekcijas Jauno Mediķu akadēmijā, veidojusi arī potenciālo studentu ieinteresētību medicīnā. Iegūtā 1. vieta RSU International Student Conference ginekoloģijas sekcijā, dalība vairākās zinātniskajās konferencēs un dalība Valsts pētījumu programmā par Covid-19 ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību ir pierādījums tam, ka viņai ir svarīga gan personiskā izaugsme, gan arī visas sabiedrības labklājība. Vadot RSU SP Zinātnes virzienu, Ieva strādājusi pie tā, lai ikvienam studējošajam, kas ieinteresēts zinātniskajā darbībā, būtu maksimālas iespējas iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iespējas, lai īstenotu savu pētījumu un dotu savu pienesumu zinātnes attīstībā. Ievas milzīgās darba spējas ir iedvesma ikvienam, kurš ir redzējis viņu darbojamies, jo, paralēli ieguldījumam zinātniskajā darbībā, Ieva arī ļoti labi mācās – viņas vidējā atzīme ir 8.6. Viņas sasniegumi un lielais paveikto darbu apjoms nenozīmē to, ka Ievai nepietiktu laika arī būt par parastu studentu un piedzīvot studiju gadus kopā ar citiem RSU studējošajiem – viņa nevienam neliegs kādu padomu, labu vārdu vai jauku smaidu un tieši tāpēc ticam, ka Ieva ir pelnījusi saņemt Gada studenta balvu. Vidējā atzīme : 8,60
Inese Kukle ir īsts students-spridzeklis, kas pelnījis šogad saņemt gada studenta titulu. Ineses sasniegumi kā studentam ir mērāmi dažādos aspektos – viņa ļoti veiksmīgi aizstāvēja savu bakalaura darbu uz visaugstāko novērtējumu, aktīvi iesaistās RISEBA SP un palīdzēja to atdzīvināt pēc ieilgušās pauzes. Un neskatoties uz šo aktīvo rīcību Inese ir arī ļoti veiksmīgs augstskolas RISEBA darbinieks.
Inese ir īstena RISEBAS patriote, kuras darba apjoms nav izmērāms. Inese vienmēr izstaro pozitīvu auru, ko apņemas to izdara uz visiem 100 un neskatoties uz visiem darbiem viņa turpina veiksmīgi studēt un šobrīd ir RISEBA maģistrantūras studente.
Inese savu bakalaura darbu rakstīja tēmā “Augstskolas RISEBA maksājumu sistēmas pilnveidošana” un viņas ieteikumi tiek ņemti vērā augstskolas attīstībā. Vidējā atzīme : 9,0, tika saņemts izcilības raksts par bakalaura darbu.
Marija Luīze Kalniņa ir Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 6.studiju gada studējošā, kā arī “Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā“ ieguvēja.
Paralēli studijām Marija strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā kā medicīnas asistents, ikdienā ir iesaistīta gan ar COVID-19 saslimušo, gan citu pacientu ārstēšanā, vada Neiroloģijas un Neiroķirurģijas studentu zinātnisko pulciņu un aktīvi iesaistās zinātniskajā darbībā.
Marija ir izstrādājusi 4 pētījumus kā pirmais autors, 6 kā otrais autors un šobrīd strādā pie divu publikāciju izstrādes. Ar pētījumu ”Nijmegen breakage syndrome in Latvian paediatric population” piedaloties IMSC 2020, ieguva 1.vietu. Tai pat laikā, Marija ir voluntējusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un ir izstrādājusi projektu “Veseļojies ar prieku”, kā arī koordinējusi studējošo brīvprātīgo darbu, lai palīdzētu atlabt bērniem, kuri atrodas slimnīcā.
Marija aktīvi piedalās dažādos RSU un RSU SP pasākumos un reprezentē augstskolu. Jau kopš 2017.gada ir bijusi RSU International Student Conference organizatoru komandā, bet 2020.gadā RSU ISC pirmo reizi norisinājās tiešsaistē, sasniedzot jaunus augstumus ar Mariju kā galveno organizatoru priekšgalā. Marija vēl aizvien pārstāv studējošo viedokli kā Medicīnas fakultātes domniece, ir bijusi RSU SP Akadēmiskā virziena vadītāja 2019.gadā un Padomes biedrs 2018. un 2020.gadā, bet galvenais – ir aktīvs studējošo pārstāvis un vecbiedrs, kurš nežēlo padomu jaunajiem studentu pārstāvniecības censoņiem.
Vidējā atzīme : 9,30
Jēkabs ir tāds students, kas spēj vienās 24 stundās izdarīt gandrīz vai teju neiespējamo. Savienojot vēstures studijas Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē ar aktīvu sabiedrisko darbību, Jēkabs ir pārliecināts, ka studējošajiem ir jāiesaistās zinātnē, un ar savu ieguldījumu ir devis impulsu studējošajiem par zinātni interesēties vairāk.
Lai gan Jēkabs studējošo pārstāvniecībā iesaistās samērā nemanāmā veidā, neieņemot nevienu reprezentatīvo vai valdes amatu, viņš reizēm piestrādā LU Studentu padomes (SP) kopsapulcēs par balsu skaitīšanas komisijas biedru, kopā ar savu cīņu biedru. Iegūtās prasmes LU SP viņš ir pielietojis arī augstāka līmeņa vēlēšanās, strādājot arī par Rīgas Domes vēlēšanu komisijas locekli vienā no vēlēšanu iecirkņiem.
Atskatoties uz Jēkaba ieguldījumu tieši studentu pārstāvniecībā, jāatzīmē, ka nav obligāti jābūt valdes loceklim, lai izdarītu daudz. Prioritāri viņa darbība ir vērsta uz studiju sasaisti ar zinātni gan studējošo vidū, gan dodot impulsus LU mācībspēkiem. Jau kopš 2020. gada janvāra Jēkabs kā LU Studentu zinātniskās konferences “Mundus et” projekta vadītājs, rūpīgi strādāja pie LU mēroga konferences studējošajiem no visām 13 LU fakultātēm, īpaši izceļot starpnozaru sadarbības nozīmi zinātnisku pētījumu veikšanā. Kā arī Jēkabs savu aizrautību ar zinātnes popularizēšanu studentijā pierādīja Studentu līderu forumā, kurā, Swedbank Līderu laboratorijas hakatona ietvaros, kopā ar sevis vadīto komandu strādāja pie APRICUS izstrādes, par ko viņa vadītā komanda arī ieguva galveno balvu. Arī pēc Studentu Līderu foruma beigām, APRICUS komanda, turpināja darbu pie konkrētā jautājuma savās augstskolās (LU un DU).
Jāizceļ, ka darbs studentijā nekad nav bijis bremzējošs faktors Jēkaba personīgajiem akadēmiskajiem sasniegumiem. 2020.gadā Jēkabs saņēma ne tikai valsts budžeta stipendiju, bet arī jau 3. mācību gadu pēc kārtas kļuva par LU fonda stipendiātu, otro gadu pēc kārtas saņemot Kristapa Morberga izcilības stipendiju. Vidējā atzīme : 9,30
Alise ir neatlaidīgi strādājusi visu 2020. gadu, veltot sevi gan studentu pārstāvniecībai, gan neaizmirstot par studijām un citiem projektiem studentijas labā. Iespējams, vislabāk Alisi pazīst kā LSA Akadēmiskā virziena vadītāju, Alise šī gada laikā ir paspējusi izdarīt daudz, lai sevi pierādītu, padarot pietiekami arī ārpus studentijas gaiteņiem. Lai gan Alise šobrīd ir uzsākusi studijas maģistrantūrā LU Bioloģijas fakultātē, ne kurš katrs zina, ka šogad bakalaura studijas Alise pabeidza tieši vēsturniekos – jūnijā tiekot ievēlētai LSA valdē, Alisei tas nebija šķērslis izstrādāt savu bakalaura darbu un saņemt par to arī augstāko iespējamo vērtējumu – 10. Papildus tam, Alise iesaistījās arī foruma KUBS 14 organizēšanā kā atbildīgā par Lielo uzdevumu. LSA ietvaros Alise ir ne vien cīnījusies ar ikdienas pārbaudījumiem, ko sagādā akadēmisko problēmu šķetināšana – kā vienu no redzamākajiem darba rezultātiem ir jāizceļ Studentu ekspertu apmācības, kas norisinājās septembra sākumā sadarbībā ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru. Ekspertu apmācības noritēja 2 paralēlos formātos, nodrošinot nākotnei vērtīgu lekciju materiālu un kombinējot to ar praktiskām nodarbībām klātienē, bet arī pēc Alises iniciatīvas noritēja pirmo reizi jau ilgāku gadu laikā. Lai gan varētu uzskaitīt vēl lielo apjomu Alises paveikto darbu, šķiet, pietiek vien apjaust, ka darboties LSA valdē, būt par vienu no foruma KUBS 14 organizatoriem, kā arī uzsākt studijas pavisam jaunā studiju jomā liecina pietiekami par Alises darba spējām un tieksmi uz izcilību. Spēja pašaizliedzīgi darboties studentijā, pierādīt sevi kā izcilu studentu un uzturēt augstu latiņu studijās, kā arī neaizmirst par svarīgāko dzīvē un nezaudēt degsmi – šie atribūti ir palīdzējuši Alisei 2020. gadā sasniegt nebijušas virsotnes. Vidējā atzīme : 9,40
Balvu ieguva Marija Luīze Kalniņa
Gada jaunais zinātnieks
Studējošais, kurš sniedzis nozīmīgu pienesumu zinātniskajā darbībā, izstrādājot jaunu pētījumu vai produktu, veicinot tautsaimniecības attīstību uz inovāciju pamata.
Jānis Braunfelds viennozīmīgi ir personība, kura darbi runā skaļāk par vārdiem. Viņš ir ne tikai RTU Elektronikas un telekomunikācijas fakultātes doktorantūras students un RTU Studentu inovāciju grantu projekta „Industriālais doktors” dalībnieks, bet arī uz izcilību un inovatīvām idejām mērķēts un atvērts jaunais zinātnieks, kas rāda izcilu piemēru pārējiem studentiem un nes universitātes vārdu plašākā mērogā.
Jānis Braunfelds galvenokārt ir pazīstams ar viedo ceļu un pilsētu attīstības veicinošu sensoru tehnoloģiju izstrādi. Viņš ir viens no pirmajiem RTU doktorantiem, kurš projekta „Industriālais doktors” ietvaros ar uzņēmuma, šajā gadījumā SIA „Latvijas Mobilais telefons”, finansiālu atbalstu izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, ko nākotnē implementēt uzņēmuma industrijas darbībā. Vienlaikus Jānis strādā pie tehnoloģijas pilnveides, lai nodrošinātu objektu attālinātu uzraudzību, izmantojot 4G un nākotnes 5G tīkla infrastruktūru. Viņa zinātnisko darbību augsti novērtējusi gan universitātes administrācija, piešķirot titulu „Gada balva valorizācijā”, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, iekļaujot Jāni kā jauno zinātnieku IZM kalendārā „#ZinātneLatvijai”. Neskatoties uz panākumiem zinātnē un pētniecībā, Jānis Braunfelds aktīvi iesaistās arī studējošo pārstāvju interešu aizstāvēšanā, esot gan kā fakultātes domnieks, gan pavisam nesen ticis ievēlēts RTU Zinātnes padomē kā studējošo pārstāvis.
Par zinātnes attīstītāju Jānis uzskata sacensību garu, kas motivē būt pirmajam savā pētījumu jomā, katru rītu celties un turpināt pētījumus. Reizē arī faktu, ka sensoru risinājumi ir pielietojami un nepieciešami industrijā. Jānis Braunfelds viennozīmīgi sevi ir pierādījis kā inovatīvu, perspektīvu un spēcīgu personību, kas par spīti attālinātajam režīmam un situācijai valstī meklē iespējas un izmanto tās.
Kristaps Kairišs ir DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes akadēmiskās studiju programmas “Bioloģija” 2. studiju gada students, kurš īsā laikā apguvis darbu ar vienīgo Baltijā mikrotomogrāfu ZEISS Xradia 510 Versa. Pateicoties tam viņš aktīvi iesaistās dažādos pētījumos ar Latvijas un ārvalstu zinātniekiem. Šo pētījumu rezultātā K. Kairišs ir piedalījies vairāku zinātnisko rakstu sagatavošanā (4), kas publicēti Scopus, Web of Science datu bāzēs iekļautos augstas ietekmes žurnālos (tai skaitā visprestižākajā Q1 kategorijā). K. Kairišs aktīvi iesaistās dažādos zinātniskos semināros, apmācībās. Viņš aktīvi darbojas DU Studentu padomē un Daugavpils universitātes dzīvē.
Raksti: Bukejs, A., Bezdek, J., Alekseev, V., Kairišs, K., McKellar, R. C .(2020). Description of the male of fossil Calomicrus eocenicus Bukejs et Bezděk (Coleoptera: Chrysomelidae: Galerucinae) from Eocene Baltic amber using X-ray microtomography. Fossil Record 23(1):105-115. DOI: 10.5194/fr-23-105-2020
Nabozhenko, M., Kairišs, K., Bukejs, A. (2020). The oldest fossil darkling beetle of the genus Neomida Latreille, 1829 (Coleoptera: Tenebrionidae) from Eocene Baltic amber examined with X-ray microtomography. Zootaxa 4768(3):435–442. DOI: 10.11646/zootaxa.4768.3.10
Alekseev, V., Kupryjanowicz, J., Kairišs, K., Bukejs, A. (2020). The first described fossil species of Litargus Erichson (Coleoptera: Mycetophagidae) from Eocene Baltic amber examined with X-ray microtomography, and new records of Crowsonium succinium Abdullah, 1964. Zootaxa 4768(3):405–414. DOI: 10.11646/zootaxa.4768.3.7
Shavrin, A., Kairišs, K. (2020). The first fossil Phloeocharinae Erichson, 1839 (Coleoptera, Staphylinidae) from the Baltic Eocene amber. Palaeoentomology 3(4):375-381. 10.11646/palaeoentomology.3.4.9.
LU pētniece, zinātniskā doktora grāda pretendente Vaira Obuka jau astoņu gadu garumā izzina vietējo dabisko resursu pielietojumu videi draudzīgos kompozītmateriālos izmantošanai lauksaimniecībā un būvniecībā. Viņai pieder arī savulaik starptautiski atzīta ideja sapropeļa kā līmvielas izmantošana ekoloģiskos kompozītmateriālos, kurus varētu pielietot celtniecībā un kā siltumizolācijas materiālu. Savukārt ar savu jaunāko projektu Vaira Obuka kopā ar „Augam” komandu, piedaloties “EIT Food Innovation Prize” Latvijas finālā, atzīta par perspektīvāko Latvijas inovāciju lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Šobrīd viņas jaunākā inovācija piedāvā iespēju audzēt augus videi draudzīgā veidā- tā ir iespējas augsnē iestādīt augu kopā ar visu podiņu. Šī podiņa vai augsnē stādāmā konteinera pamatmateriāls ir sapropelis, kas Latvijā visai bagātīgā veidā (ap 2,5 miljardu kubikmetru) pieejams dažādās ūdenstilpēs – ezeros un purvos. Tā sastāvā ir 95 % organisko vielu, dažādi vitamīni un hormoni. Tātad, ražojot no sapropeļa izgatavotus stādāmos konteinerus ar vienu šāvienu nošauti vairāki „zaķi”: tiek mazināts vides piesārņojums ar plastmasu, toties ar vērtīgām barības vielām uzlabota augsne, turklāt attīrītas ūdenstilpes.
Zinātne ik katru gadu nāk klajā ar dažādiem jaunatklājumiem, tomēr vēl joprojām pastāv ļoti daudz nezināmo, kas raisa zinātkāri visos cilvēkos. Tāpat arī Rūdolfs Cešeiko – RSU doktora studiju programmas “Medicīna” studējošais, kurš neatlaidīgi pēdējos gados ir strādājis pie krūts vēža palīgterapijas iespējām ar viņa promocijas darba tēmu “Maximal Strength Training for Breast Cancer Patients Undergoing Adjuvant Treatment”. Jo kā pats Rūdolfs apgalvo viņa motivācija turpināt šo darbu jau vairākus gadus ir neapmierinošie rezultāti rehabilitācijas studiju laikā. Rūdolfs ne tikai pēdējā gada laikā, bet arī pirms tam ir publicējis vairākus jaunatklājumus, ka spēka treniņu būtiski uzlabo ārstniecības kursa efektivitāti un atlabšanas ātrumu pēc ķīmijterapijas un operācijām pacientēm ar krūts vēzi. Rūdolfa jaunatklājumi un viņa degsme par zinātni ir pierādījusi, ka viņš ir viens no Latvijas jaunajiem zinātniekiem!
Balvu ieguva Jānis Braunfelds
Gada studējošo pašpārvalde
Studējošo pašpārvalde, kas visveiksmīgāk pārstāvējusi studējošo intereses akadēmiskajos, sociālajos, internacionalizācijas un kultūras jautājumos un stiprinājusi studējošo pārstāvniecības kapacitāti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studējošo pašpārvalde, kas pēdējā gadā tā ir bijusi ļoti aktīva gan akadēmiskā, gan sociālā jomā. Tika pievērsta pastiprināta uzmanība attālinātā studiju procesa novērošanai, kā labā tika izveidota rudens semestra studiju novērtēšanas aptauja. Tā kā Jelgava ir studentu galvaspilsēta un tiek uzskatīta par savām mājām, tika izveidota aptauja, lai uzzinātu labklājības līmeni dienesta viesnīcās. Tā kā Ziemassvētki ir labdarības un ziedošanas laiks LLU SP deva savu ieguldījumu un piedalījās labdarības akcijās “Eņģeļi pār Latviju”, kur tika iesaistīta visa LLU saime, lai ceptu piparkūkas un iemainītas pret ziedojumiem. LLU SP arī izaicināja darīt vēl vairāk labas lietas piedaloties “Eņģeļu pasts”, kur tika izveidotas 20 dāvanas sociālajam aprūpes centram “Eleja”. Izveidots tika arī erudīcijas konkurss “Gudrās pūces”, kur tiek noskaidroti gudrākie no gudrākajiem dodot iespēju piedalīties ne tikai studentiem un pasniedzējiem, bet arī citu AII biedriem. Pašizaugsmes seminārs “Izrāviens” arī pierādīja sevi, ka pēc šī pasākuma uz nākamo valdes sēdi ieradās apmēram 25 jaunu pašpārvaldes aktīvistu, kas pierāda to, ka šādu semināru rīkošana ir ļoti nepieciešama, lai uzrunātu jaunos censoņus darboties universitātes dzīvē.
Pieteikta 3 reizes
Banku augstskolas studējošo pašpārvalde (BASP) 2020. gadā ir pierādījusi sevi kā proaktīvu, kompetentu un darboties gribošu pašpārvaldi gan savas augstskolas, gan LSA līmenī, kā arī veiksmīgi pielāgojusies studijām un darbam attālināti.
Šogad pašpārvalde ir aktīvi iesaistījusies rektora vēlēšanu procesā, nebīstoties uzdot tiešus un konkrētus jautājumus, kā arī sekojot līdzi, vai visi procesi notiek demokrātiski un caurspīdīgi.
2020. Gadā BASP aktīvi pievērsās pie dažādu sociālo un akadēmisko jautājumu aktualizēšanas augstskolas vadībā, piemēram, pēc BASP ierosinājuma kopš 2020. gada 1. novembra BA studentiem, kuri izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumus, ir iespējams piemērot rezervācijas maksu savam numuriņam neizmantošanas gadījumā attālināto studiju dēļ, tādējādi nezaudējot līdzšinējo numuru un neradot liekus papildizdevumus. BASP ir panācis, ka tiek aktīvi iesaistīti visu jautājumu risināšanā, kas skar studējošos.
2020. gadā BASP ir spējusi pielāgot savu rīkoto izlaides pasākumu norises gaitu, pielāgojot tos epidemioloģiskajai situācijai un dažādiem ierobežojumiem.
Lepnums ir projekts “Bizness 24h” – lielākais ikgadējais izglītojošais uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss Latvijā, kuru organizē Banku augstskolas studējošo pašpārvalde sadarbībā ar Banku augstskolu, Nordic Training International, Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, Swedbank.
BASP mērķis vienmēr ir bijis pārstāvēt studējošo intereses, kas arī tiek aktīvi darīts. Šajā akadēmiskajā gadā tieši BASP iesniedza priekšlikumus augstskolas vadībai par attālināto studiju organizēšanu un studentu viesnīcas problēmu risināšanu pandēmijas laikā.
Sadarbība ar BASP ir ļoti nozīmīga gan Banku augstskolai, gan visiem studējošajiem, jo BASP darbība ir vērsta uz studentu un studiju dzīves pilnveidošanu. Attālinātā saziņas procesa pilnveidei BASP ir izveidojis ikmēneša digitālo laikrakstu “Skats BASP’ā”, lai visi studenti tiktu informēti par to, kas ir paveikts un kas gaidāms turpmāk.
Pieteikta 2 reizes
Kā fēnikss, kas atdzimst no pelniem, LNAA Krīvu padome šogad ir strauji un pamanāmi atsākusi aktīvu iesaisti studentijā, apmeklējot Domes sēdes un sniedzot ievērojamu atbalstu ar nelielu militāro pieskaņu 2020. gada Studentu līderu forumā, ieņemot gan organizatoru amatus, gan piesaistot palīdzīgas rokas. Nenoliedzami iesaiste no Krīvu padomes šī gada griezumā ir stiprinājusi un palīdzējusi īstenot studējošo pārstāvniecības daudzpusīgumu. Vienlaikus Krīvu padome ir aktīvi piedalījusies citu SP organizētajos pasākumos un strādājusi pie labu savstarpējo attiecību uzturēšanas arī ar citām SP.
Krīvu padomē darbojas aktīvi jaunieši, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt ikvienai studējošo pašpārvaldei tās iesvētībās, palīdzot izveidot pavisam savādākas iesvētības nekā parasti.
Krīvu padome arī ir vērtējama kā labs piemērs tam, ka neatkarīgi no tā, kuras ministrijas pakļautībā atrodas augstskola, tajā studējošo intereses un tiesības ir jāpārstāv ne tikai iekšējā klimatā, bet arī nacionālā mērogā. Šī noteikti ir vis atvērtākā, draudzīgākā un izpalīdzīgākā pašpārvalde!
RTU SP dzīve 2020. gada laikā ir bijusi ļoti raiba, galvenokārt tādēļ, ka nekad nebija iespējams paredzēt to, kas notiks rītdien. Tomēr RTU SP vienmēr nāca sagatavojušies ne vien ar plānu B, bet arī ar plānu Z.
RTU SP 2020. gadā ir veicinājuši studējošo pārstāvniecību un cēluši tās latiņu, ne vien organizējot tādus pasākumus kā Senatoru vai LSA domnieku seminārs, bet arī ieguldot individuālu darbu ikvienā, kas izrādījis interesi pārstāvēt studējošos intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta studiju procesam un tā uzlabošanai- RTU SP izveidoja vienotu Mentoru un Grupu vecāko programmu, lai veicinātu labāku komunikāciju par akadēmiskajām problēmām. Tika izveidots seminārs pasniedzējiem, kura laikā mācībspēki un studenti aktīvi diskutēja par labās prakses piemēriem attālinātu lekciju rīkošanā un tika realizēta īpaša programma pasniedzējiem, kuras ietvaros ir iespēja savā paspārnē iegūt studentu-digitālo asistentu.
Radošu pieeju šogad ir prasījusi arī zinātne. Gada sākumā RTU SP veicināja studējošo izpratni par 3D modelēšanu un problēmu risinājumiem izmantojot šo tehnoloģiju. Par spīti tam, ka pasākuma vidū visa pasaule apgriezās, tika pārplānota projekta norise un projekts tika pārcelts uz attālinātu vidi.
Kaut apstākļi gada garumā nav bijuši labvēlīgi, darbi neapstājās un RTU SP realizēja mēnesi garu pasākumu – Zinātnes festivālu. Pasākuma kulminācijā tika piedzīvots pirmais RTU SP hakatons, par kuru vēl ilgi pēc pasākuma beigām, runāja plašā RTU saime.
2020. gadā ir plaukusi arī RTU studentu kultūras un sporta dzīve. Rudenī RTU SP klātienē paspēja norotēt savas ikgadējās rudens sporta spēles, kurās pacēla kvalitātes latiņu un tika izveidoti vairāki jauni pasākumi, kuros studējošajiem iespējams piedalīties no savām mājām. RTU SP uz ikviena mājām Ziemassvētkos pat aiznesa muzikālus priekšnesumus no Latvijas mūziķiem- tā kā RTU studentiem nav par ko bēdāt viss joprojām notiek!
Ir vairākas vērtības, kas raksturo Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldi, tomēr pati būtiskākā ir atbildība par katra RSU studējošā ikdienas dzīves uzlabošanu. Atbildība, kvalitāte un profesionālisms ir palīdzējusi RSU SP turpināt būt par piemēru kā iekšējā, tā ārējā studentu pārstāvniecībā arī pandēmijas laikā.
RSU SP tāpat kā ikvienu no mums šī gada sākumā skāra pēkšņi izsludinātā ārkārtējā situācija, tomēr darbs nebeidzās, tikai palielinājās apjomos. Bija nepieciešams pāriet uz attālinātu režīmu, kas veiksmīgi arī izdevās.
Nacionālā mērogā RSU SP ir aktīvi nodrošinājusi konstruktīvu un izpratnes bagātu viedokli LSA Domes sēdēs, darba grupās un Kongresā, tāpat arī sniedzot tehnisko atbalstu domes sēžu norisē. RSU SP aktīvi ir iesaistījies augstākās izglītības reformas pārmaiņu procesā, lai tiktu saglabātas studējošo tiesības arī turpmāk.
RSU SP spēj sabalansēt pilnvērtīgu darbu ar studentiem raksturīgu atpūtu, tomēr šogad tas ir bijis citādāk kā ierasts. Ierastajos pasākumos RSU SP turpināja jau esošās sadraudzības ar citu augstskolu SP, papildus šogad rīkojot pirmo kopīgo laivu braucienu ar RTU studentiem.
RSU SP turpina būt dzinējs pētniecībā, katru gadu attīstot un papildinot savu gada plānu ar tādiem projektiem kā International Student Conference, kuru šogad nepieciešams īpaši izcelt, jo pāris nedēļu laikā, iepriekš plānotā klātienes konference pārgāja uz pilnīgi attālinātu formātu. Tāpat arī Zinātnes seminārs, kas tika veiksmīgi noorganizēts hibrīdmodelī un Zinātnes mēnesis, kas jau kā iedibināta tradīcija, tika veiksmīgi organizēts kopīgi ar RTU SP.
RSU SP dinamiskā ikdiena turpinās un tiek izvirzīti ar vien augstāki mērķi, kā piemēram sociālā fonda realizēšana, kuram būs iespēja pieteikties tiem studējošajiem, kurus COVID 19 krīze skārusi visvairāk, tāpat arī atbalsts studējošajiem pētniecībā “Studentu pētniecības un inovācijas granti”, kuru pirmā pieteikšanās sāksies pavisam drīz.
Tāpat kā visiem, Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomei (SP) šis gads bija izaicinājumu pilns. Gads sākās ar to, ka organizācijai nebija vadītāja, tomēr tas nebija šķērslis kvalitatīvai darbībai un valde pati spēja ātri organizēties.
Valstī, sākoties ārkārtas situācijai, LU SP ne tikai ieteica vadībai, kā labāk organizēt attālinātās studijas, bet veica arī apjomīgu studējošo aptauju, kuru aizpildīja vairāk nekā 4000 studējošo 4 dienu laikā. Iegūtie rezultāti tika uzreiz tika izanalizēti un prezentēti vadībai un dekāniem, kļūstot par pamatu attālināto studiju politikai visu šo laiku.
LU SP cieši iesaistījās arī starptautisko studējošo informēšanām gan veidojot informatīvos materiālus, gan atbildot uz neskaidrajiem jautājumiem, atbalstot pārslogoto LU kapacitāti.
LU SP vienojās par atlaidi LU studējošiem dienesta viesnīcu (DV) īrniekiem, kas ārkārtas situācijas laikā tās izvēlējās uz laiku atstāt DV, un organizēja atlaižu piešķiršanu.
Papildus tam, šogad tika parakstīta vienošanos ar Latvijas Universitāti par LU dienesta viesnīcu attīstību, kuras mērķis ir kopīgi ilgtspējīgi attīstīt studējošo kopmītnes labākas dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Šī vienošanās ietekmēs vismaz 1500 dienesta viesnīcās dzīvojošo studējošo dzīvi.
Kopmītnes gan nav vienīgā vieta, kur LU SP veicina ilgtspējību, LU SP vadībā LU tika iesākts Ekoskolas projekts, kā arī atkritumu šķirošanas pilotprojekts.
Neapstājās arī kultūras dzīve – ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, tika organizēti gan tiešsaistes pasākumi, gan Aristotelis tika reorganizēts par brīvdabas pasākumu LU Akadēmiskajā centrā.
Sākoties rudens semestrim LU SP atkārtoja studējošo aptaujāšanu par attālināto studiju kvalitāti, kur atkārtoti vairāk nekā 4000 studējošo izteica savu viedokli un izgaismoja problēmas, kuras arī tika risinātas.
LU SP iesaistījās arī diskusijās par Augstskolu likuma grozījumiem, gan iekšēji universitātē, gan LSA, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Balvu ieguva Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvalde
Gada domnieks
Domnieks ar izciliem ieguldījumiem un iniciatīvām domes un LSA darbā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Agnesi Vasiļjevu. Kopš SP vadītājas amata sākšanas (2019.gada pavasarim – 2020.gada rudenim) ir bijusi LSA domniece. Vienmēr pārstāvēja savu un visas LLU viedokli dažādu jautājumu risināšanā, kā, piemēram, par augstāko izglītību iestāžu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Uzskatam, ka ir jūtama Agneses izaugsme ne tikai kā LSA domnieka statusā visa 2020.gada garumā, bet arī studentu pārstāvniecībā kopumā. Agnese vienmēr ir bijusi atbildīga pret pienākumiem, kas ir saistīti saziņā ar LSA, izdarot visas lūgtās lietas laicīgi. Jebkuru darbu, kuru uzņemas Agnese, viņa izpilda uz visiem 100%, negaidot no tā atzinību, taču uzskatām, ka beidzot ir jānovērtē visas Agneses līdz šim ieguldītās pūles un darbs studentu pārstāvniecības labā!
Studentijā runā, ka labs domnieks ir tas, kuram LSA rūp arī ārpus Domes sēdēm un teikšu, ka Paula ir tas cilvēks, kuram rūp ne vien sava pārstāvētā augstākās izglītības iestāde, bet gan visa studentu pārstāvniecība pat pēc zvana nakts vidū. Paula ir bijusi iesaistīta visos pārstāvniecības līmeņos, tajā skaitā arī LSA, aktīvi darbojoties un pat palīdzot ar tiem darbiem, kas nevienam nešķiet svarīgi vai aktuāli, tomēr ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu organizācijas ilgtspējību. Sacīts, darīts, Paula uzņēmās veidot trūkstošos protokolus un uzņemt kongresu, kad neviens cits to nav gatavs darīt. Papildus saviem pienākumiem, uzņēmās arī Revīzijas komisijas locekļa vietu. Domāju, ka visa LSA valde var apliecināt, ka pat Valdes sēde bez Paulas šķita kā kas netipisks.
Aneta Tarasova 2020. gada laikā sevi pierādījusi ne tikai kā enerģisku, apņēmīgu un kompetentu Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta Ārējo sakaru nodaļas vadītāju, bet arī spēcīgu LSA Domnieku, ar spēju gan ātri pielāgoties situācijai un mesties iekšā jaunos izaicinājumos, gan īsā laikā apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai uz ikkatru problēmjautājumu atbildētu ar argumentētu un pārliecinošu viedokli. Studentu pārstāvniecība Anetai ne būt nav sveša, tieši otrādi, tā ir vide, ko Aneta lolo ar lielu mīlestību un enerģijas atdevi. Viņa ir lielisks pierādījums tam, cik daudz gada laikā var paveikt viens cilvēks, ja vien ir iekšēja vēlme, motivācija un rūpes par studentiem, kurus pārstāvi, un organizāciju, kurā darbojies.
Anetai nebūt nav bail „pacelt savu balsi”, par ko liecina ne viens vien darbs, kuru gada laikā viņa ir paveikusi. Ikdienā Anetu vari sastapt gan pārstāvot RTU studējošo viedokli, gan aktīvi iesaistoties LSA darba grupās, nodrošinot kompetentu pārstāvniecību, viedokļu apmaiņu, kā arī izglītojot ikvienu interesentu, īpaši RTU studentus, gan par jautājumiem, kas skar LSA finansējumu, gan Augstskolu likuma grozījumus, gan citus būtiskus jautājumus, ar ko mums ikvienam asociējas LSA. Varam tikai apbrīnot to atdevi un laiku, kā arī pūles, kuras Aneta velta organizācijai.
Kā visu paspēt 24 stundās un kur rodas šis nepārtrauktais spēks un dzinulis darboties? Jautājumi, kas paliek neatbildēti, bet skaidrs ir viens – Aneta noteikti būtu pelnījusi titulu „Gada LSA Domnieks”. Viss nebeidzas tikai ar amata aprakstiem. Ir jābūt iekšējai dzirkstelei, lai attīstītu nodaļu, organizāciju un palīdzētu apkārtējiem, tostarp arī citiem LSA biedriem, tāpēc nav velti sacīts, ka Aneta ir students, kurai rūp studenti!
Labs LSA domnieks ir tāds, kurš interesējas par organizāciju arī ārpus Domes sēdēm un Kongresa. Laima Kampa savā neilgajā amata termiņā ir parādījusi milzīgu interesi un pašaizliedzīgu iesaisti, jo ir grūti atminēties kādu darba grupu pēdējo mēnešu laikā, kad Laima nebūtu to apmeklējusi un aktīvi iesaistījusies diskusijās. Viņa ne tikai piedāvā idejas un palīdz LSA tās realizēt, bet arī ļoti aktīvi iesaistās savas domnieku kolēģijas uzturēšanā. Laima vienmēr apjautāsies visiem par darba grupu apmeklējumu, darbu izpildi un draudzīgā garā pabakstīs, vai viss kārtībā. Laima noteikti ir viens no nepieredzējošākajiem domniekiem šobrīd, laika, kas pavadīts domnieka amatā, ziņā, taču viņas apņemšanās un interese padara viņu par vienu no zinošākajiem domniekiem ar milzīgu pievieno vērtību gan RSU SP viedokļa pārstāvēšanā, gan LSA ideju realizēšanā.
Kristafers Zeiļuks ir cilvēks, ko var raksturot trīs vārdos – precīzs, tiešs, objektīvs. LSA Domes sēdēs, darba grupās, studējošo pārstāvju tikšanās reizēs savos izteikumos Kristafers ne reizi vien ir pievērsis uzmanību detaļām, kas citkārt paslīdētu garām nepamanītas, vēlāk radot sarežģījumus. Tādos LSA nozīmīgos jautājumos kā augstskolu pārvaldība, studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, sociālie atbalsta mehānismi studējošajiem Kristafers ir vispirms analītiski vērtējis pieejamos datus un tad izteicis savu viedokli. Kristafers ir viens no tiem domniekiem, kas izsakās regulāri, atturas no bezjēdzīgas retorikas un sniedz milzīgu ieguldījumu jautājumu risināšanā, gan norādot uz potenciālajiem klupšanas akmeņiem diskusijās domes sēdēs, gan arī apmeklējot darba grupas un uzturot regulāru saziņu ar LSA valdi, lai būtu informēts par aktualitātēm. Pagājušā gada marta LSA kongresā Kristafers, nebaidoties no izaicinājumiem, piekrita uzņemties LSA Revīzijas komisijas locekļa pienākumus, kļūstot arī par komisijas vadītāju. Viņš cenšas “rakt dziļāk”, pievēršot uzmanību arī detaļām un iedziļinoties ikvienā jautājumā. Kristafers ir gatavs jebkurā brīdī sniegt palīdzīgu roku, ja tāda ir nepieciešama. Viņš ir aktīvi iesaistījies LSA akcijā “#GribuStudēt” un mudinājis šajā akcijā piedalīties citus. Kristafers ir domnieks un studentu pārstāvniecības līderis, kura piemēram vēlas līdzināties citi, līdz ar to nominācijas “Gada domnieks” saņemšana nebūtu pārsteigums, bet gan likumsakarība.
Jau no paša 2020. gada sākuma Ints ir aktīvi pildījis domnieka pienākumus, apmeklējot un iesaistoties gandrīz visās notikušajās domes sēdēs, pārstāvot savas augstskolas studējošo intereses kā arī izsakoties par aktuālajiem jautājumiem, kas skar visus studējošos. Ints kā kritiski domājošs un perspektīvs studentu pārstāvis ir izcēlies jau ikgadējā LSA seminārā “Kam rūp students? 2019”, un savas zināšanas un prasmes aktīvi papildinājis 2020. gadā, kļūstot par vienu no kompetentākajiem studējošo pārstāvjiem. Gada ietvarā, neatkarīgi no valstī pastāvošās situācijas un tās radītajiem šķēršļiem, savu iesaisti un ieguldījumu Ints ir parādījis ne tikai atvēlot savu laiku un enerģiju iesaistoties domes sēdēs, bet arī aktīvi apmeklējot LSA rīkotās darba grupas gan sociālās vides pilnveidē un jautājumos par kreditēšanas sistēmu, gan arī organizācijas iekšējo jautājumu risināšanā, iesaistoties finansēšanas modeļa pilnveides darba grupās, veicot padziļinātu resursu izpēti finansiālu avotu piesaistei. Šāda iesaiste nenoliedzami parāda Inta izpratni par nepieciešamību palīdzēt un nodrošināt LSA darba ilgtspējību arī turpmākajam periodam.
2020. gads Alisei studējošo pārstāvniecības izaicinājumos nebūt nebija pirmais, tomēr, iespējams, viens no izaicinošākajiem un aizraujošākajiem. Gadu uzsākot Alise aktīvi turpināja iesaistīties LSA, Domes sēdēs pārstāvot Latvijas Universitātes studējošos, dedzīgi iesaistoties diskusijās par augstskolu pārvaldību, nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un iespējamajām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā kopumā. Alise iedziļinās jautājumos līdz vissīkākajām detaļām, turklāt uzkrātās pieredzes dēļ spēj ātri reaģēt, ieraudzīt riskus un rast risinājumus. Viņa nekad neatsaka padomu un palīdzību citiem, tam veltot arī vēlākas vakara stundas, jo Alise zina, ka visi strādājam kopīga mērķa vārdā. Pavasara beigās Alise pieņēma drosmīgu lēmumu kandidēt par LSA Akadēmiskā virziena vadītāju, jo zināja, ka savu potenciālu var attīstīt tālāk nacionālā mērogā cīnoties par studējošo tiesībām!
Roberts Rostoks kļuva par Latvijas Universitātes Studentu padomes domnieku LSA domē 2020. gada janvārī un ar lielu interesi sāka aktīvi iesaistīties LSA darbībā. Uz viņa pleciem krita LSA finansēšanas kārtības pilnveide un risinājuma atrašana LSA budžetam, kas apmierinātu lielāko daļu iesaistīto pušu. Šis uzdevums nebija vienkāršs un ir radīja milzum daudz domstarpību, tomēr viņš neatlaidīgi turpināja risināt šo problēmu. Kopumā norisinājās vairākās darba grupas un daudz privātu sarunu, kuru beigās tomēr tika gūts rezultāts, ko varētu piedāvāt Domei. Roberts LU SP ietvaros koordinēja arī domnieku darbu un nodrošināja, ka uz visām LSA Domes sēdēm ieradās pilns LU SP delegātu skaits. Roberts arī bieži vien norāda uz alternatīvu variantu vai viedokli, kas raisa idejas un palīdz apskatīt problēmu no cita skatupunkta.
Balvu ieguva Kristafers Zeiļuks
Gada izaugsme
Studējošais, kura zināšanas un prasmes būtiski uzlabojušās gada laikā un kurš veicis ieguldījumu studentijas attīstībā un studējošo interešu pārstāvniecībā.
Apņēmīgs, zinātkārs un ambiciozs – šie varētu būt trīs vārdi, kas raksturo nesen ievēlēto Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studējošo pašpārvaldes vadītāju Ernestu Brēdiķi. Šķiet vēl nesen uzsācis studiju gaitas Latvija Lauksaimniecības universitātē Ernests bija ieinteresēts sevi attīstīt ne tikai savā studiju jomā, kas ir enerģētika, bet arī attīstīt sevi vairāk. Nevar teikt, ka Ernests ir parasts jaunais students, kurš tikko absolvējis vidusskolu. Ernests ir pabeidzis Ventspils Augstskolu, un izdomāja, ka ar iegūto izglītību nepietiek, ka vajag vēl. Jau iepriekšējā augstākās izglītības iestādē Ernests sevi pieteica kā aktīvistu Ventspils Augstskolas studējošo pašpārvaldē, aktīvi izmantoja Erasmus programmas dotās iespējas. Atnākot uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti Ernest gribēja sevi realizēt vairāk, un pieteica sevi kā jauno, daudz sološo studentu, kurš ir spējīgs ieņemt LLU Studējošo pašpārvaldes vadītāja amatu. Protams, izejot pilnu jaunā studenta ciklu piedaloties tādos jauno studentu semināros kā „LLU&Chill” un „Izrāviens”, kuros var iegūt pilnu zināšanu paketi par LLU darbību un to, kā vajadzētu strādāt komandai. Ernests ir nokomplektējis savu valdi, un šobrīd to vada attālinātā veidā, bet tas nenozīmē, ka pandēmijas dēļ, kaut kas ir apstājies, tieši otrādi viss aktīvi norit, un tieši tāpēc Ernests Brēdiķis ir pelnījis būt par LSA gada izaugsmi.
Daniels Balodis būdams LKK SP vadītājs gada laikā Latvijas Kultūras koledžas SP ir izveidojis no nulles līdz vienu no aktīvākajām koledžu SP. Gada laikā LKK SP ir izveidojusi sadarbības ar EKA, Kultūras Akadēmiju, Turību, RTU un citām augstskolām. 2020.gada aprīlī LKK SP iestājās LSA, mēnesi vēlāk aktīvi iesaistījās Gribu studēt akcijā Daniels Balodis, kura posts tika pārpublicēts vairāk par 550 reizēm. Vasarā Daniels Balodis piedalījās LSA seminārā SLF, kurā bija viens no aktīvākajiem tā dalībniekiem, par spīti tam, ka LKK bija vienīgā pārstāvētā koledža.
Annas dzīves ceļi ir neizdibināmi, bet viņa kā students un šobrīd atkal pirmkursnieks sevi turpina pierādīt. Savus ceļu sākas kā LU ĶF students, sakrāja pieredzi LU SP seminārā “Ledlauzis”, LSA seminārā “Kam rūp students? 2019” un forumā KUBS14. Šie trīs lielie notikumi ir palīdzējuši Annai saprast savas un dzīves vērtības.
Savā pirmajā gadā (vien 3 mēneši studijās) Anna kļuva par LU ĶF SP priekšsēdētājas vietnieci un sevi darbos pierādīja veicot inovācijas un uzlabojot esošās lietas, kā arī kārtīgi parūpējoties par komandas saliedētību un ķīmiķu aizstāvību.
Lai arī Annas ceļi no ķīmijas pašķīrās, šobrīd viņa attīsta savas biznesa prasmes studējot Ventspilī “Business academy”, kurā viņa arī strādā palīdzot mārketinga komandai, kas ir liels lēciens uz priekšu viņas izaugsmē. Anna jau paspējusi būt arī semināra lektoru lomā vadot brainstormu, par to kā labāk komunicēt un kuras platformas ir piemērotas komandas darbam.
Anna turpina augt un augs un viņa noteikti ir pelnījusi šo balvu, jo viņai rūp ne tikai sava izaugsme, bet visu studentu labklājība.
Ariana savu studentiju iesāka ar divu galveno pirmkursnieku semināriem, kur vispār saprata kas ir studentu pārstāvniecība, SP un ko var darīt – LU SP motivācijas seminārs “Ledlauzis” un LSA seminārs “Kam rūp students? 2019”. Pēc šiem semināriem Ariana turpināja attīstīties un sākumā sevi redzēja sponsoru lauciņa kurā aktīvi darbojās LU ĶF SP, bet arī palīdzot LU SP gan ar sponsoriem, gan kultūras jautājumiem.
Taču Ariana nesēž rokas klēpī salikusi un semināru iedvesmota viņa kļuva par trešo “Ledlauža” kapteini jeb projekta vadītāju. Viņas pārraudzībā “Ledlauzī” tika ielikts trūkstošais kauliņš – emocijas un ģimeniskums. Seminārā tika izveidots diskusiju aplis, kur cilvēki brīvi varēja runāt par savā problēmām un visi tās uzklausīja. Šis seminārs pēc tam saņēma ļoti pozitīvas atsauksmes no dalībniekiem, kā arī vecie organizatori īpaši lepojas ar Arianas sniegumu.
Savu izaugsmes ceļu šobrīd Ariana turpina LU SP, kur 2020. gada noslēguma viņa tika ievēlēta par LU SP Valdes locekli – kultūras virziena vadītāju.
Lāsmai 2020. gads ir nesis milzīgu izaugsmi. Ja vēl pirms gada viņa vadīja RTU SP International Students Council un ar savu smago un neatlaidīgo darbu nodaļu attīstīja pavisam jaunā līmenī, tad nākamais solis bija pieņemt izaicinājumu un kļūt par RTU Studentu parlamenta Prezidenti. Jau sākot no pirmās Prezidentes darba dienas, viņa ir parādījusi to, cik ātri mācās un cik ļoti vēlas pilnveidot un attīstīt RTU SP, organizācijai sasniedzot jaunas virsotnes. Lāsma nekad nav baidījusies jautāt padomu kādam zinošākam cilvēkam, tādējādi papildinot savas zināšanas un nododot tās pēc tam biedriem un organizācijas lielajai saimei. Jau ievēlēšanas brīdī Lāsma zināja, ka viņas uzdevums būs cīnīties par visu 15 000 RTU studentu interesēm, sēžot pie viena galda ar RTU Rektoru un prorektoriem, un šobrīd varam teikt, ka viņai pārstāvēt mūsu intereses izdodas lieliski. Pat brīžos, kad šķiet, ka būtu vieglāk apturēt viesuļvētru, nekā izcīnīt to, ko vēlas studenti, Lāsma neapstājas un panāk to, kas studentiem dotajā situācijā ir visbūtiskākais. Viņas acīs mirdz uguntiņa katru reizi, kad iestājas par mums un cīnās par mūsu tiesībām un vēlmēm. Mēs ticam, ka Lāsma studentu pārstāvniecībā izdarīs daudz un par viņas darbiem mēs vēl dzirdēsim!
Arnolds savus studentijas ceļus aizsāka pavisam nesen – pirms gada. Tikko nonācis Rīgas Stradiņa universitātē, Arnolds metās iekšā pašpārvaldes darbībā. Ceļu sāka ar nedaudz interesantu pieteikumu RSU SP padomei, kurā diemžēl lielā konkursa dēļ, netika. Lai gan Arnolds studē medicīnu un laika diennaktī ir tik, cik ir, Arnoldam pietiek spēka būt daļai no ikkatra RSU SP pasākuma. Neviens no RSU SP pasākumiem neiztiek bez Arnolda tehniskās palīdzības, jo tas nav būtiski, vai Arnolds ir tehniskā organizatora pozīcijā vai nē, viņš nekad neatsaka palīdzību un vienmēr ir viena zvana attālumā. Visu pagājušo gadu Arnolds bija daļa no dažādiem semināriem un pasākumiem, pulcēdams sev apkārt ļoti daudz cilvēku. Labu laiku Arnolds jau bija domājis par to, ka ceļu turpinās kā daļa no valdes – tehniskā nodrošinājuma administratora amatā, tomēr pārmaiņu vēji pūta mazliet citādi un Arnolds sāka cītīgi gatavoties uz RSU SP Ārlietu virziena vadītāja pozīciju, kurā arī tika apstiprināts. Šobrīd pavisam neilgā laikā, pateicoties viņa spējai pielāgoties, Arnolds ir sevi atdevis LSA darbībai. Lai gan, jāsaka, ka Arnolda rokas ir no zelta, viņa loģiskā domāšana un harizma ir no platīna, kas ir palīdzējusi viņam gada laikā no pirmkursnieka medicīnā caur ērkšķiem izaugt par RSU SP ārlietu virziena vadītāju. Un kas zina, varbūt izaugsme neapstājas pie šī.
2019. gadā Aneta bija viens no aptuveni 500 RTU SP biedriem, kas strādāja plecu pie pleca, lai nodrošinātu RTU studentiem gan kultūras un sporta pasākumus, gan nodrošinātu studējošo pārstāvniecību. Laiks gāja un arī Anetas spējas eksponenciāli auga. 2020. gada maijā Aneta izaicināja pati sevi un tika ievēlēta kā RTU SP Ārējo sakaru nodaļas vadītāja. Šajā laikā ir noticis ne vien neizsakāms progress Anetas pašizaugsmē, bet arī viņas vadītās nodaļas attīstībā. Jau pirmajos mēnešos Aneta parādīja to, ka ir ne tikai spēcīga vadītāja, bet arī komandas loceklis, aktīvi darbojoties RTU SP valdē. Viņa ir nodrošinājusi to, ka RTU SP vienmēr ir pilnīga pārstāvniecība, ne vien LSA domes sēdēs, bet arī darba grupās, bet Aneta tur neapstājas. Viņa ļoti aktīvi strādā pie tā, lai arī pārējie RTU SP biedri būtu informēti par LSA aktualitātēm, tādējādi veicinot mūsu visu kompetenci. Paralēli pienākumiem, kas saistīti ar LSA Aneta ir paspējusi izdarīt vēl kaudzi citu lietu – sakārtojusi RTU SP Vecbiedru sistēmu, sākusi darbu pie RTU SP laika līnijas un izveidojusi online iepazīšanās vakarus dažādām pašpārvaldēm, lai veicinātu draudzību un sadarbību studentu pārstāvniecības iekšienē. Ne vien tas, bet Aneta arī ir spējusi pārnest grandiozo Baltech konferenci tiešsaistes vidē un tai savu dalību ir apstiprinājuši trīs Baltijas tehnisko universitāšu rektori. Par spīti tam, ka Aneta ir apkrauta ar dažādiem darbiņiem, viņa nekad nav pazaudējusi dzīvesprieku un ir darījusi savu darbu ar vislielāko entuziasmu, iedvesmojot gan mūsu biedrus, gan apkārtējos studentus. Anetas darbi šī gada garumā ir runājuši skaļāk par vārdiem.
Viennozīmīgi vārds “izaugsme” ir saistāms ar Annu Kricku, kas aizvadītajā gadā bija RSU SP sociālā virziena vadītāja. Anna 2020. gadu uzsāka kā atbildīga studējošo pārstāve, kurai rūp, kā attīstās RSU iekšējā vide. Viņa lielu uzmanību pievērsa augstskolas iekšējās vides ilgtspējai, aicinot iesaistīties šajā kustībā arī citas AII SP. Anna savā darbībā mēģināja atbildēt uz jautājumu – vai augstskolas vide ir pietiekami iekļaujoša un pieejama studējošajiem no dažādiem sociālajiem apstākļiem? Ar Annas entuziasmu tika uzlabota dienesta viesnīcu vide, studiju materiālu pieejamību, kā arī šobrīd Anna ar savu pēcteci liek pamatus sociālā atbalsta fonda izveidei augstskolā. Annas redzesloks un zināšanas par sociālo dimensiju 2020. gadā ir augušas ģeometriskā progresijā un tagad Anna kļuvusi par LSA sociālā virziena palīgu iekļaujošas vides jautājumus. Sociālās dimensijas problēmas Anna risina jau nacionālā mērogā.
Olga plašākā studentijā parādījās jau 2019. gada pašā izskaņā, kandidējot par Latvijas Universitātes studējošo pašpārvaldes domnieku LSA, kur viņa sevi pierādīja kā vienu no vistalantīgākajiem kandidātiem. Nesen uzsākusi savas studenta gaitas, bet divus mēnešus pēc iestāšanās jau kļūstot par domnieci un pierādot to, ka aktīvi interesējoties par LSA, ielauzties studentijas likumsakarībās un principos ir iespējams pat ļoti īsā laikā, ja ir patiesa vēlme. 2020. gada sākumā, Olga sevi pierādīja vēl vairāk, kandidējot par LU SP priekšsēdētāju jau pirmajā studiju gadā, tomēr ņemot vērā ārkārtas situāciju, kas padarīja ilgāku priekšsēdētāja vēlēšanu otrās kārtas procesu par vairākiem mēnešiem, Olga vēlāk atsauca savu kandidatūru, pieņemot akadēmiskā virziena vadītājas amatu, kurā Olga sevi pierādīja tikai no labākās puses. Rūpējoties par LU studējošo akadēmisko jautājumu risināšanu, un paralēli esot arī LU SP domniece LSA. Viņa parādīja ātru spriestspēju un izlēmību būtiskākajos mirkļos. Olga aktīvi iesaistījusies vairumā LSA darba grupu, pat vairs neesot domniece, un aktīvi pauda viedokli, kā arī iesaistījās dažādu risinājumu meklēšanā.
Studentu līderu forumā Swedbank rīkotajā Līderu laboratorijā, Olga iesaistījās platformas APRICUS, kas paredzēta lai atvieglotu studējošo iesaisti zinātnē, plānošanā, par ko arī viņu komanda ieguva galveno balvu. Papildu saviem darba pienākumiem akadēmiskajā virzienā, Olga ir aktīvi iesaistījusies arī LU Studentu zinātniskās konferences “Mundus et” rīkošanā, palīdzot koordinēt zinātniskās komisijas darbu.
Olga ar savu darbību 2020. gadā ir dzīvs pierādījums tam, ka ja grib, tad var, un ja viņa gribētu vairāk, tad viņai nebūtu problēmu sasniegt vēl augstākas virsotnes. Jau tas, ka visu iepriekšminēto var attiecināt uz pirmā studiju gada studentu, kurš tikko atnācis no vidusskolas, un tagad kļuvis par otrā studiju gada studējošo, jau labu laiku pavadījis LU SP valdē, parāda to, ka Olga ir augusi un darījus daudz.
Jau 2019. gadā uzsākot savas gaitas kā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studējošo pašpārvaldes (SP) vadītāja, Santa ir veiksmīgi vadījusi savu SP gan pārstāvot savas augstskolas studējošo intereses, komunicējot ar augstskolas vadību, gan arī apmeklējot LSA Domes sēdes, esot informācijas plūsmā par aktuālajām norisēm augstākajā izglītībā.
Neskatoties uz saviem pienākumiem vadot pašpārvaldi, Santa bija spējīga kļūt arī par vienu no Studentu līdera foruma 2020 organizatoriem, ieguldot savu laiku un prasmes, lai padarītu tieši šo forumu unikālāku nekā citus gadus, sagatavojot lieliskas un praktiskas dāvaniņas foruma dalībniekiem.
Šis gads ir bijis pilns pārmaiņām katrā no studējošo pašpārvaldēm, bet Santa pavisam noteikti parādīja izteiktu vēlmi nodrošināt, lai arī šogad LMA Studējošo pašpārvaldes vēlēšanas notiktu demokrātiski, tiesiski un vienlīdzīgi, neatkarīgi no to organizēšanas attālināti.
Santa ir īpaša ar to, ka viņa nāk no Latvijas Mākslas akadēmijas, tātad no ar mākslu saistītas augstskolas, kas nav bieža parādība LSA, it īpaši vēl ar viņas degsmi iesaistīties visos lielajos politiskajos procesos.
Santu noteikti nedrīkst novērtēt par zemu – gluži tāpat, kā viņa tika galā ar tik apjomīga nacionāla mēroga kultūras pasākumu kā LMA Karnevāls Utopija. Distopija organizēšanu, viņa tiks galā arī ar visām citām problēmām, ko visums noliks viņai ceļā.
Paula 2020. gadu uzsāka kā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studējošo pašpārvaldes (SP) ārlietu virziena vadītāja – citiem, iespējams, mazāk zināma jauniete, kas ar savu degsmi un pašaizliedzīgo darbu sevi gada laikā ir pierādījusi atkal un atkal, mērķtiecīgi virzoties pa studentijas izaugsmes kāpnēm.
Paulas darba tvērums skar gan ļoti skaidru skatu par nepieciešamajām pārmaiņām augstskolas iekšienē, gan arī visām norisēm nacionālā mērogā. Ja gada sākumā vēl skaidri nevarējām zināt, ko no Paulas sagaidīsim, tad tagad ir skaidrs – kalnus viņa gāzīs vēl ilgi.
2020. gada laikā, pārstāvot RSU studējošos, Paula aktīvi iestājās par nepieciešamību reformēt farmācijas studijas Latvijā, savedot kopā daudzas iesaistītās puses, t.sk. Latvijas Farmācijas studentu asociāciju, LSA un iesaistītās augstākās izglītības iestādes, ļaujot uzsākt dialogu ar nozares ministrijām par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nacionālā līmenī.
Par pierādījumu sev un citiem, Paula gada nogalē kandidēja sīvā cīņā par RSU SP priekšsēdētāju un šo amatu arī izcīnīja. Ir skaidrs, ka viņas iesaiste nacionāla mēroga jautājumu risināšanā noteikti neapstāsies un ir sagaidāms, ka viņas vārdu dzirdēsim arī nākamajā LSA Gada balvā.
Vārds “izaugsme” implicē to, ka ir bijis kāds relatīvi zemāks sākumpunkts un ir notikusi strauja attīstība uz augstākiem mērķiem un sasniegumiem. Pirms gada par Helēnu kā par super aktīvu studenti, kas darbojās studiju nodaļā, fakultātes līmenī un izauga par fakultātes pašpārvaldes vadītāju LSA līmenī bija dzirdējuši gandrīz tikai RTU studenti. Varbūt kādam arī kāds putniņš bija pačivinājis, ka pirms tam Helēna ir bijusi aktīva arī Talsu 2. vidusskolas skolēnu pašpārvaldē, bet principā tas arī bija viss.
Un tad notika 2020. gads. Helēnas aktivitāte jau plašākā studentijas arēnā pieauga ģeometriskā progresijā. Pagājušajā gada vasarā viens no diviem lielajiem notikumiem bija Studentu līderu forums, kurā Helēna viens no organizatoriem. Papildu tam Helēna, pateicoties RTU SP biedru atbalstam, kļuva arī par savas RTU SP Studiju nodaļas vadītāju, kas uzlika papildu pienākumus un atbildību.
Helēnas baterijas bija neizsīkstošas, un pat esot studiju nodaļas vadītājai, viņa aktīvi interesējās arī par sociālajiem jautājumiem, apmeklējot ne tikai LSA akadēmiskā virziena, bet arī sociālā virziena darba grupas, aktīvi iesaistoties. Viennozīmīgi Helēnai piemīt tāda īpašība kā altruisms un pašaizliedzība, jo viņai ļoti rūpēja studējošo finansiālie apstākļi Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā. Kamēr AII vadības vilcinājās, lai studējošajiem piedāvātu tādu atbalsta mehānismu kā nodarbinātības programmu, tikmēr Helēna uzņēmās iniciatīvu un RTU SP ietvaros mēģināja ieviest šo atbalsta mehānismu savā augstskolā.
Ar tādiem tempiem, kā Helēnai, viņa noteikti ir pelnījusi kļūt par LSA gada balvas “Gada Izaugsme” laureāti, jo, ja šādi turpināsies, bail pat iedomāties, kur mēs viņu redzēsim pēc pāris gadiem.
Roberts Rostoks kļuva par LU SP valdes locekli, būdams pirmajā kursā. Šī gada laikā viņa zināšanas par studējošajiem svarīgiem jautājumiem ir vairākkārt pilnveidojušās. LSA līmenī viņš mēģināja rast veiksmīgāko risinājumu finansēšanas kārtības uzlabošanā, tomēr viņa lielākais ieguldījums ir Latvijas Universitātes attīstībā. Viņš aktīvi iesaistās LU Akadēmiskā centra plānošanā, sniedzot idejas studējošo ikdienas uzlabošanai esošajā un nākotnes kompleksā. Viņš bija galvenais virzītājspēks LU SP un LU vienošanās par Latvijas Universitātes studentu dienesta viesnīcu attīstību izveidē.
Balvu ieguva Paula Feldmane
Gada aktīvists
Studējošais, kurš visaktīvāk ir iesaistījies LSA darbībā un gada laikā devis lielāko ieguldījumu LSA projektos un darba grupās.
Katrīna ir cilvēks ar milzīgu kapacitāti un spēju iemācīties kaut ko tik ātri, ka nepaspēsiet saprast, ka Katrīna to nemaz nemācēja iepriekš. Viņa savas gaitas sāka RSU SP kā Kultūras un Sporta virziena vadītāja, pēc gada sajuta sevī vēl spēju paveikt ko vēl un turpināja kā Padomes biedrs, tomēr arī ar to nebija gana un uzņēmās arī Biroja vadītājas vietu LSA. Katrīna savā amata laikā nav vien bijusi tā, kas beidzot ir savedusi kārtībā organizācijas dokumentāciju, bet arī darījusi daudz vairāk ārpus sava amata apraksta – viņa palīdzējusi tapt gandrīz jebkuram pasākuma, piedalījās akcijā #GribuStudēt un apmeklēja gandrīz ik katru darba grupu, lai palīdzētu papildus darbiņos!
Ikviens, kas ir darbojies studentu pārstāvniecībā, piekritīs, ka organizācijas sekmīgai pastāvēšanai un darbu progresēšanai ar Valdes locekļiem un biedriem vien nepietiek, šeit svarīgu lomu spēlē arī aktīvisti. Paula šī gada laikā īpaši daudz ir iesaistījusies dažādu jautājumu risināšanā, kas nevienam nešķiet svarīgi vai aktuāli, taču ir būtiski un tiešā veidā ietekmē organizāciju. Paula uzņēmās veidot trūkstošos protokolus un uzņemt kongresu, kad neviens cits to nav gatavs darīt. Papildus saviem pienākumiem, uzņēmās arī Revīzijas komisijas locekļa vietu. Pieņemu, ka visi aktīvie LSA darba grupu dalībnieki varētu piekrist, ka darba grupas un aktīvās diskusijas bez Paulas bija kas neierasts.
Pieteikta 2 reizes
Jau vairākus gadus Aiva daudzus gadus iesaistās LSA darbībā ir tikusi nominēta šim godam, un ne bez pamata. Lai gan 2020. gadā Aiva turpināja savu darbu LU Studentu padomes valdē, ieņemot priekšsēdētājas vietnieces un LU Senāta priekšsēdētāja vietnieces amatu, kas uzlika viņai vēl papildus pienākumus, tomēr Aiva ne tikai aktīvi piedalījās LSA darba grupās un diskusijās, bet arī sniedza palīdzīgu roku kā tehniskais palīgs un speciālists.
Šogad LSA darbība ļoti lielā mērā pārgāja uz virtuālo vidi. Pateicoties Aivai LSA valdei izdevās tikt galā gan ar tādām lietām, kā e-pastu sistēmas sakārtošana, gan arī studentu- ekspertu apmācībām, palīdzot organizēt telpas, arī radot jaunu formātu tiešsaistes pasākumiem, kas ļauj veidot tiešraides, izmantojot ne tikai filmēto materiālu, bet arī projicējot reāllaikā ejošus citus videomateriālus, kā arī izmantojot parastos vizuālos materiālus. Konkrētais formāts tālāk jau izmantots arī citos, ne tikai LSA pasākumos un ir īpaši noderīgs šajos krīzes apstākļos
Ja ir kāds ārkārtējs jautājums, Aiva spēj ātri pieslēgties un reaģēt, piemēram, kad brīdi bija noritēja diskusija par potenciālu sociālo tīklu kampaņu saistībā ar kreditēšanu, Aiva pāris stundu laikā spēja tai sagatavot vizuālos materiālu. Aiva seko līdzi arī politiskajai situācijai valstī, it īpaši šobrīd aktuālajam Augstskolu likuma grozījumu procesam, un nepieciešamības gadījumā sniedz savu atbalstu LSA valdei.
Aiva nenoliedzami ir ļoti kompetenta studējošo pārstāve un ir liels prieks, ka viņa, par spīti savai noslodzei LU SP valdē, rada laiku ne tikai iesaistei lēmumu pieņemšanā, bet arī tam, lai sniegtu palīdzīgu roku visur, kur tas ir nepieciešams.
Nominācijai “Gada aktīvists” BASP izvirza Kristaferu Zeiļuku, kurš ir šī brīža Banku augstskolas Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs. Kaut arī Kristaferam šis ir tikai otrais gads studentu pārstāvniecības gaiteņos, viņa vārds nav svešs ne tikai Banku augstskolas, bet arī LSA līmenī.
Kristafers starp citiem studentijas aktīvistiem izceļas ar izcilām oratora iemaņām un pārliecinošām juridiskām zināšanām. Kopš LSA 2020. gada 18. aprīļa kongresa, Kristafers ir LSA revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Ar savu neatlaidību viņš ir nodrošinājis, ka komisijas darbs norisinās pilnvērtīgi visa gada garumā, kas ir rezultējies ar revīzijas komisijas starpziņojumu pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā ar mērķi veicināt iekšējo procesu caurspīdību organizācijā. Savu viedokli un ieteikumus, balstoties uz iepriekšēju profesionālo pieredzi. Kristafers ir sniedzis dažādās LSA rīkotajās darba grupās, piemēram, LSA finansēšanas modeļa pilnveides darba grupā, kur rosināja izmantot dažādus projektu konkursus izmaksu segšanai, iepazīstināja ar ilgtermiņa redzējumu par piedāvājumu ilgtspēju u.tml.
Elīna parādījās Latvijas Studentu apvienībā salīdzinoši nesen – jūlijā viņa pieteicās par LSA prezidenta palīgu. Tā kā prezidentei jau bija trīs palīgi, tika ierosināts Elīnu pārvirzīt darboties pie biroja vadītājas. Kopš tā laika Elīna ir paveikusi ārkārtīgi daudz LSA lietvedības sakārtošanā – piedalījusies ienākošo dokumentu reģistra izveidošanā, uzrakstījusi vienu kongresa un vairākus valdes sēžu protokolus, palīdzējusi ar dažādu dokumentu apkopošanu un sakārtošanu. Elīna vienmēr ir gatava steigties palīgā un izpilda jebkuru darbu ar milzīgu atbildības sajūtu un precizitāti. Kāpēc viņa ir pelnījusi titulu “Gada aktīvists”? Elīna ir ne tikai palīdzējusi sakārtot vairākus ilgstoši nesakārtotus jautājumus, bet arī vienmēr spēj iedvesmot pārējos turpināt darbu par spīti grūtībām. Viņas dzīvesprieks un entuziasms vienmēr spēj likt pasmaidīt un uzlabot garastāvokli. Tāpēc Elīna, ne tikai ir paveikusi ļoti daudz darba, bet arī uzlabojusi kopējo darba vidi ar savu klātbūtni.
Balvu ieguva Paula Feldmane
Gada vecbiedrs
Vecbiedrs, kurš ir sniedzis nozīmīgu palīdzību un ieguldījumu LSA darbā.
Vecbiedrs ir bijušais LSA valdes vai biroja darbinieks, kurš aizejot no studentijas un darbojoties tālākajā dzīvē neaizmirst LSA un sniedz palīdzīgu roku bez jautāšanas.
Šogad Asnate ir bijusi kā feju krustmāte un nākusi talkā brīžos, kad tā ir bijusi īpaši nepieciešama. Gan kā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras darbiniece, gan arī kā ļoti jauks cilvēks, viņa ir ļoti palīdzējusi gan studentu-ekspertu apmācību organizēšanā, gan arī citos ar augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītos jautājumos. Asnates atbalsts satura izveidē apmācībām ir bijis neatsverams. Viņa ar savu pieredzi gan no studējošā skatupunkta, gan arī tagad jau profesionāli darbojoties kvalitātes nodrošināšanā spēja palīdzēt uzlikt pareizos akcentus, lai LSA varētu papildināt savas rindas ar jauniem un zinošiem studentiem-ekspertiem.
Dāvis šogad nenoliedzami ir bijis viens no aktīvākajiem vecbiedriem LSA. Kopā ar Asnati Kažoku, viņš bija viens no galvenajiem palīgiem studentu-ekspertu apmācību semināra tapšanā, pat brīžos, kad pašam darba bija vairāk nekā gribētos. Pateicoties viņam, ļoti veiksmīgi tika aizvadīta apmācību otrā – praktiskā – daļa, kuras ietvaros tieši viņš koordinēja ekspertu komandas simulāciju un sniedza komentārus par viņu darbu. Būtiska ir arī pašaizliedzīgā vēlme palīdzēt visiem augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā iesaistītajiem – arī studējošajiem, kļūstot par pieredzējušiem un zinošiem komandas dalībniekiem.
Dagnija aktīvi ir darbojusies LSA kopš uzsāka bakalaura līmeņa studijas 2016. gadā, un dara to vēl šobrīd, esot maģistrantūrā. Dagnija ir bijusi LSA Finanšu un sadarbības virziena vadītāja 2018. Un 2019. Gadā, kā arī pielikusi roku tādu dažādu ikgadēju LSA nozīmīgu projektu tapšanā kā:
“KRS?” 2017 un 2019 organizatore;
“KRS?” 2018 projekta vadītāja;
LSA Gada balvas 2019 un LSA 25.jubilejas svinību organizatore;
LSA Gada balvas 2020 projekta vadītāja vietniece.
Dagnija nekad nav atteikusi palīdzību kāda projekta tapšanas procesā. Viņas aizrautība un enerģiskums iedvesmo daudzus studentijā turpināt darboties vēl vairāk. Vēl esot BASP valdes locekle 2020. Gada sākumā, Dagnija iedvesmoja citus pašpārvaldes biedrus darīt vairāk. Dagnija iedvesmoja arī BASP jauno valdes sastāvu stratēģiskā semināra ietvaros, kurš norisinājās 2020. gada 1. augustā, runājot par tēmu “Motivācija”, sniedzot jaunajai valdei pieredzes stāstu par kāpumiem un kritumiem, 4 gadus darbojoties pašpārvaldē.
Balvu ieguva Asnate Kažoka
Gada projekts
Projekts, kurš vispozitīvāk ietekmējis tā dalībniekus un studējošos kopumā.
LSA 25 gadu jubilejas svinības bija Gada balvas transformācija, kas ar pasākumu ciklu iesāka 25. studentu pārstāvniecības gadu. Mēneša garumā notika pasākumi ar mērķi izglītot un pavērt logu sabiedrībai un jaunajai studentu paaudzei uz studentijas sasniegumiem, kā arī stiprināt sadarbību ar vecbiedriem, kas LSA attīstījuši līdz šodienai.
Jubilejas mēnesis sākās ar izstādi LNB, kur apskatīt vēstures liecības un kopotos rakstus par LSA gaitām un sasniegumiem kopš dibināšanas, izceļot pienesumu augstākajai izglītībai Latvijā. Veidotie materiāli vēl aizvien pieejami apskatei LSA birojā, un projekts radījis paliekošu vēsturiskās atmiņas resursu.
“Kaļku vārtos” norisinājās otrā pasākumu fāze studentu ikdienas un talantu nešanai gaismā, norādot uz plašo dažādību mūsu vidū – arī to, kuri studentu pārstāvniecībā neiesaistās, bet kuru attīstību atbalsta katrs LSA sasniegums studentu labā. Norisinājās Erudīcijas vakars, kurā komandas varēja patīkami pavadīt laiku un pārbaudīt savu erudīciju jautājumos par pārstāvniecību, tās atbalstītājiem un aktualitātēm pasaulē. Turpat norisinājās Talantu konkurss, apskatāmi glezniecības un dzejas darbi, un vakars atvērts ar dzejas lasījumu, kas radīja īpašu noskaņu.
Tuvojoties noslēgumam, notika iedvesmas un motivācijas vakars “LSAx” folkklubā “Ala”, kur dažādu paaudžu vecbiedri aicināti iepazīstināt ar saviem piedzīvojumiem un aizkulisēm organizācijai nozīmīgiem brīžiem, piem., kas darījās līdz 2000. gadam, kā no aktīvista LSA nokļūt ESU valdē, un kā organizējās jaudīgākie “Kam rūp students?” vēsturē.
Projekta noslēgumā notika LSA 25-gades Balva LBN, kur līdzās ikgadējiem apbalvojumiem pasniedza balvu par 25 gadu ieguldījumu studējošo pārstāvniecībā, ko saņēma sasniegums, panākot veto un 1/200 tiesību nostiprināšanu AL, un svinēja jauno panākumu, izveidojot jaunu kreditēšanas sistēmu. Tā bija vieta, kur novērtēt padarīto un pateikties, kā arī parādīt sadarbības partneriem, ka studentu pārstāvniecība ir spēcīgs sabiedrotais visos līmeņos.
Projekta mērķis bija plašākai sabiedrībai parādīt LSA un AII SP sasniegumus 25 gadu griezumā, kas arī tika īstenots visā šajā pasākumu ciklā. LSA valde necerēja, ka viens projekts, pārvērtisies četru pasākumu ciklā.
Par gada projektu – Šajā nominācijā mēs izvirzām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studējošo pašpārvaldes semināru studentiem “Izrāviens”, kurš norisinājās rudenī. Neskatoties uz Covid-19 situāciju Latvijā, seminārs notika ar visiem ierobežojumiem, kuri tajā brīdī bija aktuāli. Šajā gadā semināra mērķis bija iesaistīt LLU studentus dažādās ar studentiju saistītās pārstāvniecībās, kas beigu beigās arī rezultējās, ka LLU SP ieguva 25 jaunus aktīvistus, no kuriem 3 ir ieņēmuši SP valdes locekļu amatus, kā arī vairāki ir kļuvuši par aktīviem LLU FSP biedriem. Seminārā tika aicinātas arī studentijā un sabiedrībā zināmas personas, kuras ar lekciju un dažādu praktisku darbu palīdzību lika studentiem aizdomāties par iespējām, kuras var gūt, iesaistoties studējošo pašpārvaldēs un citu pārstāvniecību rīkotajos projektos no dalībnieka un organizatora puses. Bez lekcijām paši semināra organizatori sagatavoja dažādas citas aktivitātes, kā, piemēram, simulācija, kurā dalībnieki izmantoja visas iepriekš iegūtās atziņas no lekcijām , lai veiksmīgi aizstāvētu savu viedokli un tiesības, stājoties iedomātas vadības priekšā.
Forums KUBS ir pašpārvalžu sadarbības forums, kas šogad pulcēja dalībniekus no 10 AII ar mērķi paplašināt sakaru tīklu starp pašpārvalžu aktīvistiem, veicināt jaunu pasākumu veidošanu starp augstskolām kā arī likt katram dalībniekam nedaudz ieskatīties sevī un attīstīties. Sauklis ‘“Pārbaudi savu realitāti” KUBS laikā akcentēja dalībnieku savstarpējo spēju sadarboties, izjust savas vērtības un saprast katra vietu komandā caur unikālām aktivitātēm, lektoru dzīvesstāstiem un lielo uzdevumu, kas lauza dalībnieku prātus četru dienu garumā. Rezultāti vainagojās ar sasniegumiem un pozitīvām emocijām, kas uzliesmoja pēc foruma.
Meet & Greet, kļuva par dalībniekiem personīgu un aktivitātēm piepildītu projekta daļu. Viņu satikšanās notika pakāpeniski, saveļoties kopā kā sniega bumbas no visām Rīgas pusēm. Vakarā dalībnieki iepazina viens otru pildot visu organizatoru raksturojošus uzdevumus, kas, dodoties mājās, rezultējās ar dziesmu svētkiem vilciena vagonā.
KUBS dienas izgaismojās ar negaidītām aktivitātēm. Kontraversijas siena, veselas filmas izveide, laika skaitīšana un pašu dalībnieku uzklausīšana radīja izcilu klimatu, lai dalībnieki no foruma iegūtu maksimumu. Piesaistītie lektori deva iespēju paskatīties uz dzīvi no cita skatupunkta. Kulminācija – lielais uzdevums, kas vijās cauri visām foruma dienām, sadalīja dalībniekus divās frontēs – skaļajos un klusajos. Tajās tika debatēts par studentijā aktuāliem jautājumiem, abām grupām liekot strādāt atsevišķi, tādā veidā izceļot to, cik svarīga ir komandas dažādība.
Vēl viens svarīgs aspekts, kas forumu izceļ kā gada projektu ir tā organizēšana. KUBS bija gatavs visiem potenciālajiem gada ierobežojumiem, šķēršļiem un neziņai jau agrīnā fāzē, pārbīdot tā datumus un nodrošinoties ar papildus rezerves datumiem. Rezultātā, brīdī, kad nācās pārcelt forumu uz septembri, liela daļa dalībnieku jau bija šos datumus rezervējuši kopš pieteikšanās vai izdzirdot to mūsu veidotajā Q&A sesijā priekš interesentiem.
Foruma pašos pamatos ir veicināt studējošo pašpārvalžu sadarbību. Papildus, tam uzdevums ir dot izcilu vidi, lai dalībnieki pārkāptu sev pāri, vai paskatītos uz sevi no citu skatupunkta? Abi mērķi iet roku rokā, jo visiem dalībniekiem, kopīgi piedaloties prātu lauzošos uzdevumos, rodas daudz ciešāka saikne, kas uzlabo iespējas tālākai sadarbībai vai komunikācijai.
Foruma laikā tika sasniegti tam uzstādītie mērķi. Šogad, atšķirībā no pēdējiem gadiem, forums noslēdzās tā pēdējā dienā, neatstājot nepabeigtības sajūtu, kāda nerealizēta projekta formā. Lielais uzdevums bija intensīvs, emocionāls un prasīgs, kas spēja salauzt ievērojamu dalībnieku daļu, kas arī tika sagaidīts, lai grandiozā noslēgumā atvērtu visu prātus uz ideju ieklausīties pārējos vai pretēji- nesēdēt malā. Forums noteikti ir uzlabojis savstarpējo sadarbību un iesaisti. Izcils piemērs ir NAA vai citu, mazāku pašpārvalžu iesaiste vai parādīšanās studentijā. Pēc foruma bija jūtama vēlme turpināt forumu vai veidot citus pasākumus dalībnieku starpā. Tika veidoti iekšējie pasākumi, piemēram, slepeno ziemassvētku veidošana. Notika daudzas kopīgas tikšanās un kopš valstī uzstādītajiem ierobežojumiem, tās ir pārgājušas online vidē un turpinās vēl šodien.
Lai veicinātu sportiskumu un aktīvu dzīvesveidu RTU studentu vidū, kā jau katru gadu sporta bāzē “Ronīši” divu dienu garumā norisinājās RTU sporta spēles “Ronīši”. Šis gads sporta spēlēs ir bijis īpašs – tika izveidots jauns logo, pilnveidota individuālo sporta veidu programma, kā arī kā tiesneši disciplīnās tika piesaistīti LNAA studenti. Turklāt šogad šis projekts tika veidots sadarbībā ar organizāciju LASS (Latvijas Augstskolu sporta savienība) piedaloties IDUS Latvia projektā.
Pasākums sākās ar RTU Rektora svinīgo atklāšanas runu. Pēc tās uzreiz iesildījāmies ar kopīgu rīta rosmi, kas stiprināja kopības sajūtu dalībnieku starpā. Īpaši varam izcelt, ka katra komanda bija tērpusies sevis izvēlētā stilā, kas radīja humora un labu emociju pilnu gaisotni. Visas dienas garumā dalībnieki sacentās dažādos komandu un arī individuālajos sporta veidos. Pēc kārtīgas sportošanas norisinājās individuālo sporta veidu apbalvošana un vakara atklāšana, gluži kā Olimpiskajās spēlēs, organizatori, tērpti baltos palagos un ar lauru lapu vainagiem iededza lielo “Ronīšu” lāpu jeb Olimpisko mangāli un devās cauri teritorijai pie vakara balvas – uz ugunskura vārītās zupas. Pēc sātīgās maltītes līdz rīta gaismai dalībnieki tika aicināti uz kopīgu ballīti ar dzīvo mūziku. Nākamais rīts tika pavadīts izspēlējot izšķirošās finālspēles un ar milzīgu šampanieša lietu un atbalstītāju sagādātām dāvanām tika apbalvoti sporta spēļu uzvarētāji!
Par spīti tam, ka pandēmija sagādāja virkni ierobežojumus, sporta spēļu organizatoriem izdevās ievērot visus noteiktos ierobežojumus un vienlaicīgi realizēt iespaidīgu pasākumu studentiem, jaunajam studiju gadam sākoties!
Saistībā ar Covid-19 situāciju valstī, galvenais virsmērķis bija uzlabot sporta spēļu norises kvalitāti, jo vairs nebija iespējas spiest uz lielāku dalībnieku skaitu. Tika izlemts vairāk pārdomāt izspēļu grafiku un to pieejamību. Vairāk piedomājām pie tiesnešiem – viņu informēšanu un komunikāciju starp viņiem un galveno tiesnešu koordinatoru ātrāku rezultātu iegūšanai. Feedback anketās tas arī paradījās – ļoti daudziem gan ,,veterāniem”, gan jaunajiem dalībniekiem neradās pārpratumu! Kā arī vispārīgi tika ievākts ļoti daudz pozitīvas atsauksmes!
Otrs mērķis – ieviest jaunas tradīcijas un uzlabot pozitīvo atmosfēru. Tas tika panākts pārveidojot pirmās dienas apbalvošanas ceremoniju. Tās laikā organizatori ietērpās grieķu tēlos un beigās arī nesa olimpisko lāpu uz vakara gardo pārsteigumu – uz ugunskura vārītu zupu! Vakarā visus gaidīja pārsteigums – dzīvās mūzikas pavadījumā sākās vakara balle! Tika izveidoti arī tā saucamie ,,chill spoti”. Papildus šiem uzlabojumiem tika beidzot izveidots arī Sporta spēļu logo!
Trešais mērķis – veiksmīgi novadīt līdz galam sadarbību ar LASS, projekta IDUS Latvia ietvaros. Šī bija pirmā reize šo sporta spēļu vēsturē, kad tika nodibināta šāda mēroga sadarbība, tāpēc viss organizatoriskais darbs tika pārdomāts 2x, lai iegūtie līdzekļi tiktu tērēti atbilstošākajā veidā – uzlabojot sporta spēļu kvalitāti!
SPA 2020 ir viens no projektiem, kurš gadu no gada nodrošina, ka RTU SP ir patstāvīgs aktīvistu pieplūdums. Vairums RTU SP čaklās rokas atrod šīs organizācijas durvis pateicoties Studentu Parlamenta akadēmijai. Katru gadu dalībnieki 3 dienu laikā tiek izglītoti dažādos ar organizāciju saistītos jautājumos, sākot ar ideoloģiju, beidzot ar organizatoriskiem jautājumiem, struktūru un tās darbību. Šogad SPA 2020 bija īpašs ar to, ka organizatoru komanda, kura sastāvēja gan no projekta satura, gan simulācijas komandas, izmantoja pavisam citu pieeju projekta organizēšanai, koncentrējot dalībniekus ap akūtām organizācijas problēmām, kā arī pielāgojot saturu tam, lai nodrošinātu dalībnieku ilgtspējīgu ieguldījumu organizācijā. Projekta laikā dalībniekus iepazīstināja ne tikai ar to, kas ir RTU SP, bet arī ar to, kāpēc RTU SP un Studentu pārstāvniecība pastāv, radot piederības sajūtu, un pie reizes – atbildības sajūtu attiecībā uz procesiem, kurus nodrošinām. Arī simulācija piedzīvoja pārmaiņas, ļaujot dalībniekiem attapties brīdī, kad pārstāvniecība tikko sāka pastāvēt, un tas padarīja dalībniekus zinošus par studentu pārstāvniecības eksistēšanas jēgu. Summējot kopā inovatīvu pieeju projekta vizuālajam noformējumam, komandas radošo pieeju organizēšanai, un uzdrošināšanos mainīt projekta detaļas, kuras ilgu laiku nav tikušas mainītas, SPA 2020 ir parādījis sevi kā projektu, kurš spējīgs turpināt izaugsmi, un mainīties laikam ejot. Projekta kvalitāte noteikti ļauj tam kvalificēties uz “gada projekts” titulu, ņemot vērā gan projekta norisi, gan tā rezultātus – daudz un dažādi aktīvisti, kuriem nav vienaldzīgi RTU studenti un RTU SP darbības mērķis.
Balvu pasniegšanas ceremonijas ir gada gaidītākais un satraucošākais pasākums. Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta Gada balva nav izņēmums. Šis projekts vienmēr ir bijis detalizēti pārdomāts un baudāms skatītājiem, bet 2020. gadā tas pārspēja visu citu gadu augsti uzliktās latiņas. 2020. gadā Splendid Palace vēra durvis un savās graciozajās telpās uzņēma RTU administrācijas locekļus, Studentu parlamenta biedrus un citu aicināto AII SP pārstāvjus, lai svinīgā gaisotnē apbalvotu nomināciju cienīgos uzvarētājus. Pasākuma viesus sagaidīja brīnišķīgs stīgu instrumentu ansamblis, kas ieskandināja zāles sienas un padarīja atmosfēru īpaši svinīgu. Vakaru vadīja Māris Krastiņš, kas ar savu harizmu spēja pievērst ikviena skatītāja uzmanību. Skaistu punktu uz “i” atzīmēja PGB19 individuālās balvas – mirdzošas melni zeltainas trofejas, kuras neatstāja vienaldzīgu nevienu – kā pašus RTU studējošos, tā citu AII pārstāvjus. Noslēgumā ikviens tika aicināts uz banketu zāli, lai fotogrāfs iemūžinātu skaisto dzīves mirkli pie fotosienas un lai iemalkotu dzirkstošu dzērienu par Gada nomināciju uzvarētājiem.
Šī projekta “Parlamenta gada balva 2019” galvenais mērķis bija krasi mainīt ierastās Island hotel konferenču zāles norises vietu uz ko atbilstošāku gada balvas konceptam. Konferenču zāle atradās
ļoti tuvu un galvenokārt apmierināja, bet mana kā projekta vadītāja viedoklis bija skatīties uz greznāku un piemērotāku vietu. Uzreiz krita, kā vienīgais un galvenais variants par labu Splandid Palace kinoteātrim,
kas ir gan izsmalcināts ar savu tēlu, gan arī ideāli piemērots. Galvenā problēma, lai šo mērķi realizētu bija pietiekama finanšu neesamība, kas arī bija vienīgais risks šādu ambiciozu mērķu sasniegšanā.
Šo jau minēto mērķi izdevās pilnībā sasniegt, projektam iegūstot jaunu konceptu par labu greznai norises vietai un, līdz ar to, pavisam citam latiņam. Papildus norises vietai arī tika izmainīta nomināciju pasniegšanas kārtība,
kā arī pāris detaļas pasākuma programmā, lai šis pasākums spētu norisināties augstākajā līmenī, kādu uz to brīdi spējām sasniegt
Pasākuma latiņa tika uzlika augsta, taču, ir milzīgs gandarījums, ka neraugoties uz vairākām problēmām mērķa sasniegšanai, tomēr tika realizēts tieši tā, kā tas bija iecerēts!
Projekts ‘’Zaļš’’ ir RSU SP projekta ‘’’Zaļā nedēļa’’ transformācija. Sākoties pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem, šī projekta realizācijas iespējas kļuva apšaubāmas, taču organizatoru komandai izdevās ‘’Zaļo nedēļu’’ īstenot citā veidolā, izveidojot tiešsaistes projektu un Facebook lapu RSU SP Zaļš / Geen (https://www.facebook.com/rsuspgreen/) . Mēneša laikā projekts tika transformēts, un visu maija mēnesi, kā arī pēc tam, studējošie no jebkuras AII varēja sekot līdzi izaicinājumam #Zaļo mājās, kas katru dienu piedāvāja interesantus faktus un ilgtspējīgas, videi draudzīgas alternatīvas ikdienas dzīvei, ko viegli ieviest mājās būtu ikkatram. Projekta mērķis – izcelt vides aizsardzības un ilgtspējīga dzīvesveida tēmas studentu vidū – noteikti tika sasniegts, piesaistot vairāk nekā 380 sekotājus un atsevišķiem ierakstiem sasniedzot līdz pat 3 tūkst. skatījumu. Facebook lapa un projekts ieguva rezonansi ne tikai RSU studējošo vidū, bet arī citu AII vidū, kā arī sadarbojās ar tādiem atbalstītājiem kā ‘’OnPlate’’, ‘’Alpro’’, ‘’Zemes draugs’’, ‘’Fashion revolution’’ un citiem.
Mērķis bija pievērst studentu un sabiedrības uzmanību vides problēmām un iepazīstināt ar ilgtspējīgām alternatīvām, ko ieviest ikdienā, lai saudzētu vidi.
Mērķi noteikti tika sasniegti, arī attālinātajā režīmā , projekta kulminācijas laikā (maijs- jūnijs) tika sasniegta salīdzinoši liela publika un veiksmīgi piesaistīti atbalstītāji, te facebook lapa: https://www.facebook.com/rsuspgreen/?view_public_for=100170581700185
Šoruden jau otro reizi notikusī Latvijas Universitātes Studentu zinātniskā konference “Mundus et” vienuviet pulcēja jaunos zinātniekus, pētniekus un LU studentus. Konferences viena no galvenajām misijām ir sasaistīt studijas ar zinātnes procesu un sniegt studējošajiem gan uzstāšanās pieredzi zinātniskā konferencē, gan atbalstu pētījuma tālākajā izstrādē. Pēc veiksmīgas un panākumiem bagātas konferences 2019. gadā, arī šis gads nebija izņēmums, no 22. līdz 23. oktobrim pulcējoties 18 jaunajiem pētniekiem, lai 4 sekcijās diskutētu par pasaules mijiedarbību ar ideju, cilvēku, sabiedrību un saprātu.
Konferenci aizsāka tematisks meistarklašu cikls ar mērķi sniegt konferences dalībniekiem un potenciālajiem apmeklētājiem teorētiskas zināšanas un noderīgas prasmes par dažādiem akadēmiskās dzīves un pētniecības jautājumos, sākot no kvalitatīvas publikācijas izstrādes līdz pat niansēm, ko sagādā strādāšana starpdisciplinārā pētniecības komandā. Meistarklases noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē, ar lekcijām un praktiskām nodarbībām uzstājoties lektoriem Mārim Zanderam, Artim Svecem un Ingum Pērkonam. Lai gan rudenī COVID-19 ierobežojumi lika mainīt konferences iecerēto norisi, tika rasti risinājumi pilnvērtīgas dalības nodrošināšanai gan konferences dalībniekiem, gan skatītājiem. Konferencei norisinoties paralēlos formātos – klātienē un tiešsaistē -, konferences dalībnieki spēja pielāgoties pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, arī skatītājiem nodrošinot iespēju iesaistīties konferencē caur tiešsaistes formātu.
Konferencē noritēja arī stipendiju konkurss, kura ietvaros 10 perspektīvāko pētījumu autori ieguva finansiālu atbalstu mērķstipendijas veidā, lai turpinātu pētījuma tālāku izstrādi. Papildus tam, 15 konferences dalībnieku pētījumi ir iekļauti konferences zinātnisko rakstu krājumā “Mundus et”, kas iznāks šajā pavasarī, tādējādi lielākajai daļai dalībnieku iegūstot savu pirmo zinātnisko publikāciju.
Šogad pie projektam izvirzītajiem mērķiem ir jāpieskaita konference 2 dienu garumā, pirmskonferences meistarklašu cikls, paneļdiskusija, palielināts atbalsts dalībniekiem arī pēc konferences, kā arī konferences rakstu krājuma izdošana. Papildus tam, kā mazāka apmēra mērķi tika izvirzīti vērtēšanas sistēmas optimizācija un konferences nostiprināšana gan LU Studentu padomes, gan LU zinātnes pasākumu programmā;
Lielākā daļa no izvirzītajiem mērķiem tika sasniegti, pat par spīti neparedzētajiem COVID-19 radītajiem ierobežojumiem. Konference noritēja 2 dienas paralēlos formātos (klātienē un attālināti), noritēja arī pirmskonferences meistarklašu cikls jūlija, augusta un septembra mēnešos. Arī paneļdiskusija noritēja veiksmīgi, šoreiz gan apmeklētājiem sniedzot iespēju to vērot tikai tiešsaistē. Runājot par atbalsta mehānismu dalībniekiem pēc konferences, kā vienu no lielākajiem jauninājumiem šogad ar LU Inovāciju centra atbalstu nodrošinājām iespēju perspektīvāko darbu autoriem atsevišķa konkursa ietvaros pretendēt uz mērķstipendiju, kas palīdzētu tiem attīstīt pētījumu tālāk arī pēc konferences. Šobrīd arī norit šī gada konferences rakstu krājuma izstrāde, to paredzot izdot jau šopavasar. Uzskatu, ka arī vērtēšanas sistēma šogad tika optimizēta, samazinot žūrijas locekļu skaitu un izveidojot tikai 2 komisijas, katru ar atsevišķu kompetenci. Arī LU zinātnes pasākumu programmā konference ir iekļāvusies, tieši pateicoties šī gada darbam un konferences paplašinātākajam vērienam.
Par lietām, kas neizdevās – lai gan tādu (par laimi) nebija daudz, atsevišķas lietas tomēr varu šeit pieminēt. Neizdevās sākotnēji iecerētā sadarbība konferences organizēšanā ar Tartu Universitāti, kuras ietvarā paredzējām ne vien piešķirt konferencei starptautisku mērogu, bet arī nodrošināt veiksmīgu sadarbības platformu nākotnē. Ar konferences atbalstītāju piesaisti bija zināmas problēmas; nenotika arī konferences pēcpasākums, kā bijām iecerējuši. Tomēr, izvērtējot to visu retrospektīvi, ar organizatoriem secinājām, ka lielākā daļa neparedzēto problēmu tika atrisināta un tām, kuras nespējām tik operatīvi novērst, radām piemērotus risinājumus.
Šī gada Studentu līderu forums bija īpašs, jo par spīti visām grūtībām (ierobežoti resursi, Covid-19 pandēmija u.c.), tas notika un klātienē pulcēja ne tikai 37 dalībniekus, bet arī vairāk kā 90 personas, kas piedalījās foruma norisē no 20. līdz 23. augustam Vecauces pilī. Foruma norisē tika integrēta virkne jauninājumu, ko ieviesa gan organizatoru iniciatīva, gan Covid-19 izplatība. Norisinājās 2 attālināti SLF pre-pasākumi, kas tika raidīti ne tikai LSA sociālajos tīklos, bet arī vadošajā ziņu portālā Delfi.lv. Pašā foruma programmā kā būtiskākās inovācijas jāizceļ Swedbank līderu laboratorijas jeb 24h augstākās izglītības hakatons, LSA un studējošo pārstāvniecības simulācijas spēle, privilēģiju pastaigas simulācijas spēle, augstākās izglītības un studējošo pārstāvniecības darbnīca kopā ar nozares ekspertiem. Tāpat būtiski jānorāda, ka foruma norisē nepārtraukti tika veidota vide, lai dalībnieki darbotos komandās, uzņemtos iniciatīvu, publiski uzstātos un mācītos risināt problēmsituācijas, kā arī tīklotos un lieliski pavadītu laiku. Šī gada forums izcēlās gan ar ievērojami pārveidoto foruma norisi, salīdzinājumā ar aizvadītājiem gadiem, gan ambīcijām un motivāciju, ko tas sniedza dalībniekiem. Kā primāro uzsvaru liekot tieši dalībniekus, viņu mijiedarbošanos un iniciatīvu, radoši ideju attīstīšanu un drosmi, tieši to, kas līderim ir nepieciešams. Dalībnieki piedzīvoja emocionālus pārdzīvojumus un kāpinājumus, kopumā projektu vērtējot kā ļoti vērtīgu un veiksmīgu, ko arī vairākkārt ir norādījuši gan atgriezeniskajā saitē, gan pēc pasākumos. Organizatoru komandā bija pārstāvētas 6 AII SP, piedevām vairākiem organizatoriem šī bija pirmā pieredze tik lielu pasākumu organizēšanā. Dalībnieki bija no 13 AII SP: BA, DU, ISMA, LKA, LKA LKK, LLU, LNAA, LU, LiepU, RJA, RSU, RTU un VeA.
2020. gads sniedzis daudz izaicinājumu. Ikdienas dzīve pilnībā mainījās, kā rezultātā vajadzēja mainīties arī studējošo pasākumiem. Aristotelis ir neatņemama studējošo dzīves sākuma pasākums, kuru Covid-19 ietvaros bija nepieciešams mainīt. No pasākuma Rīgas Doma laukumā un vakara daļas LU vēsturiskajā ēkā, šogad tas kļuva par studentu festivālu jaunajā LU Akadēmiskajā mācību centrā. Nodrošinot maksimālos drošības pasākumus – visi klātesošie dalībnieki tika reģistrēti, visur bija pieejami dezinfekcijas līdzekļi un norādīta 2 metru droša distance – Aristotelis 2020 norisinājās, sniedzot savā veidā pirmo un diemžēl tuvākajā laikā pēdējo klātienes iepazīšanos ar saviem universitātes līdzgaitniekiem. Svarīgi pieminēt, ka Aristoteļa svinīgo daļu varēja vērot arī attālināti, ļaujot arī tiem, kas nevarēja pievienoties, izbaudīt studentu svētkus.
Projekta mērķis bija ievērojot visus drošības pasākumus veicināt studējošo piederības sajūtu Latvijas Universitātes saimei, pulcēt studiju sākuma svinēšanai gan jaunos studentus, gan veckursniekus, iepazīstināt pirmkursniekus ar Latvijas Universitāti, tās tradīcijām, integrēt viņus Latvijas Universitātes saimē.
Projekta izvirzītais mērķis tika veiksmīgi sasniegts, par ko liecināja pasākuma apmeklējums (apmēram 1600 apmeklētāji), jauno un esošo studentu, un ne tikai, skaits, kas ieradās izbaudīt pasākuma atmosfēru un nosvinēt studiju sākumu. Kā arī viena no nerakstītajām projekta sastāvdaļām ir katras fakultātes rīkotais Pirmsaristotelis, kas palīdzēja iepazīstināt pirmkursniekus ar Latvijas Universitāti un tās tradīcijām. Pasākumā tika ievēroti visi drošības pasākumi, kas bija nepieciešami klātienes pasākumu rīkošanā un cilvēku pulcēšanās laikā.
Balvu ieguva Studentu līderu forums 2020
Gada studentu atbalstītājs
Persona vai organizācija, kas visvairāk atbalstījusi studējošos.
Pieteikts 2 reizes
Vai esat redzējuši kādu semināru bez Cannelles gardajām maizītēm? Daudzu gadu garumā konditoreja “Cannelle bakery” ir atbalstījusi AII SP rīkotos pasākumus. Arī šogad, gadā, kad uzņēmumiem nav tas spīdošākais gads un kad pasākumi norisinās attālināti, taču joprojām ir nepieciešamas balvas studentiem vai kādam attālinātam pasākumam nepieciešams sagatavot “survival box”, Cannelle ir bijis tas atbalstītājs, kurš nav atteicis par šajos pandēmijas apstākļos. Cannelles vadība vienmēr ir gatavi meklēt risinājumu un palīdzēt brīdī, kad iespējams pašiem to ir grūti izdarīt. Arī LLU studenti ir vieni no tiem, kas ir novērtējuši “Cannelle bakery” darbu, kas 2020.gada sākumā rezultējās ar “LLU SP Gada balvas 2019” nominācijas “Gada atbalstītājs” iegūšanu. Ilgstošās sadarbības rezultātā “Cannelle bakery” ir kļuvusi par uzticamu atbalsta plecu ikvienam pasākumam.
LuLu pica ir ne tikai draudzīgi bet arī gardi atbalstītāji, kas vienmēr iepriecinās studentus ar picu smaržu un remdēs viņu izsalkumus.
Kas gan pasākumi būtu bez ēdiena? LuLu pica 2020. gada ietvaros ir parūpējušies par vairāku studentu pabarošanu un snieguši arī balvas, lai punčus var piepildīt ar picām arī ārpus pasākumiem.
Īpaši vēlamies izcelt RISEBA pirmkursnieku ievada pasākumu, kad organizatori ar nepacietību gaidīja pie durvīm piebraucam trīs kurjerus, lai spētu saņemt picas, ko pasniegt pirmkursniekiem. Tas noteikti bija lielisks studiju sākums jaunajiem studentiem. Taču draudzība ar LuLu turpinās arī citu notikumu ietvaros un LuLu draudzīgas kolektīvs vienmēr atradīs kādu risinājumu, lai sniegtu savu gardo atbalstu.
RSU Absolventu asociācija ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolventu dzīves organizators. Tā vieno kādreizējo Rīgas Medicīnas institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas, kā arī šo iestāžu pēcteces Rīgas Stradiņa universitātes dažādu paaudžu absolventus. Kā savu misiju RSU Absolventu asociācija ir definējusi veicināt RSU absolventu mūžizglītību un aktīvi popularizēt un atbalstīt Rīgas Stradiņa universitāti.
Universitāti veido studenti, un vislabākais veids, kā atbalstīt universitāti ir atbalstīt studentus, ko arī RSU Absolventu asociācija ļoti aktīvi dara. Šī organizācija palīdz studentiem visos iespējamajos veidos.
Sadarbībā ar absolventu asociāciju pēdējā gada laika ir īstenoti ļoti daudz un dažādi projekti. Viņi aktīvi iesaistījās un palīdzēja gan organizatoriski, gan finansiāli tādu projektu tapšanā kā Etiķete, International Student conference, Pētnieku akadēmija un RSU Health Tech Hackathon.
RSU Absolventu asociācija piesaista studentiem dažādas stipendiju iespējas, kā, piemēram, ar viņu starpniecību tiek īstenota AS Olainfarm Izcilības stipendija, kā arī RSU Absolventu asociācija aktīvi palīdz Studentu pētniecības un inovāciju grantu īstenošanā, lai atbalstītu studentu ideju tapšanu.
RSU Absolventu asociācija dara visu iespējamo, lai studenti RSU varētu sevi pilnveidot visdažādākajos virzienos, neuztraukties par finansiālām problēmām un īstenot savus sapņus, un viņi viennozīmīgi būtu pelnījuši saukt sevi par gada studentu atbalstītājiem!
Brīdī, kad studējošajiem rodas idejas, kā uzlabot vai padarīt pieejamāku augstāko izglītību, ir nepieciešama diskusija un atbalsts arī no valsts institūcijām un tajās strādājošajiem. Pavasarī, kad pirmo reizi valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, un studējošajiem vai viņu ģimenēm strauji samazinājās vai tika zaudēti ienākumi, LSA sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta (AIZID) darbiniekiem veidoja studējošo finanšu aptauju, kas ļāva aptvert problēmas lauku un izstrādāt piedāvājumus nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem studējošajiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai. Arī laikā, kad sākās Covid-19 atbalsta mehānismu ieviešana, IZM AIZID darbinieki turpināja izrādīt lielu ieinteresētību un atbalstu, lai visi lēmumu pieņēmēju apstiprinātie atbalsta mehānismi sasniegtu studējošos. Sadarbībā ar IZM AIZID darbiniekiem tika arī turpināts darbs pie studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas un pirmo sarežģījumu pārvarēšanas. Bez IZM AIZID atbalsta nebūtu bijis iespējams īstenot akcijas “#GribuStudēt” mērķus un izstrādāt funkcionējošu un pieejamu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu.
Viens no galvenajiem studējošo pārstāvniecības izaicinājumiem ir augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana, jo katrs studējošais ir ieinteresēts iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku augstāko izglītību, un šajā jautājumā atrodas savu pasniedzēju un par kursu atbildīgo žēlastībā. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) ir bijis uzticams palīgs šajā jautājumā LSA, piesaistot studentus-ekspertus augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas vizītēs. AIKA šogad LSA ir nākusi talkā gan studentu-ekspertu deleģēšanas jautājumos, gan arī palīdzējusi noorganizēt studentu-ekspertu apmācības, kas ļāvušas sagatavot jaunos studentus-ekspertus darbam nākamajās akreditācijas un licencēšanas vizītēs, kas ir vērā ņemams iemesls pateikt lielu paldies un nominēt AIKA gada studentu atbalstītāja godam.
Šogad projekts “Latvijas Universitātes Inovāciju granti studentiem” sniedzis milzīgu atbalstu studējošajiem inovatīvu ideju radīšanai un to realizēšanai. LU Inovāciju un tehnoloģiju dienu ietvaros studējošajiem bija iespēja piedalīties “Ideju laboratorijā”, kuras ietvaros tika radītas idejas universitātes vides uzlabošanai un pašlaik notiek šo ideju realizācija komandās. Projekts nodrošināja LU Studentu Zinātniskās konferences labākajiem referentiem stipendijas viņu pētnieciskā darba turpināšanai. Šis projekts nodrošina arī finansiālu atbalstu LU Biznesa inkubatora dalībniekiem savu biznesa ideju attīstīšanai. Kopumā projekts ne tikai ar pasākumiem, bet ar finansējumu ir nodrošinājis iespēju desmitiem studējošo darīt to, kas viņiem patīk, arī šajā grūtajā laika periodā.
Balvu ieguva Cannelle Bakery
Gada ieguldījums akadēmiskās dzīves veicināšanā
Projekts vai ideja, kas sniegusi nozīmīgu ieguldījumu augstākās
izglītības kvalitātes paaugstināšanā.
Kad 2020. gada martā Eiropu pārsteidza pirmais Covid-19 vilnis, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), apzinoties situācijas nopietnību, pirmie pieņēma drosmīgu lēmumu pārtraukt studijas klātienē vēl pirms to bija noteikusi Latvijas valdība, rādot priekšzīmi citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Lai nodrošinātu pēc iespējas attālinātu un drošu mācību procesu un rūpētos par docētāju un studentu emocionālo veselību, visa 2020. gada garumā RSU ieguldīja papildus līdzekļus, tostarp pirmie iegādājās Respondus sistēmu drošai attālinātai eksāmenu kārtošanai un finansēja grupu psihoterapijas sesijas.
Pateicoties gadu gaitā veidotām iestrādnēm, kas tika radītas, kad attālinātās studijas vēl nebija tik aktuālas kā šobrīd – digitāliem materiāliem, videolekcijām un savlaicīgi uzsāktai e-studiju vides pilnveidošanai un piepildīšanai – bija iespējams pilnvērtīgi turpināt studiju procesu gan sociālo zinātņu, gan veselības aprūpes studiju programmās. Topošie ārsti, māsas un vecmātes apguva vairāk nekā 40 dažādas klīniskās manipulācijas mājas apstākļos, saņemot īpaši sagatavotus prasmju apguves komplektus, kas tika nosūtīti katram studējošajam uz viņa dzīvesvietu.
RSU docētāju savlaicīgi izstrādātie kvalitatīvie mācību materiāli nodrošināja studiju turpināšanos ne tikai RSU, bet palīdzēja neapstāties mācību procesam arī Tartu Universitātē. Pateicoties RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktores profesores Māras Pilmanes un kolēģu izstrādātajai histoloģisko un embrioloģisko digitālo preparātu kolekcijai, kas tapusi ar Borisa un Ināras Tererevu fonda atbalstu, Tartu Universitātes studenti varēja attālināti apgūt anatomiju, histoloģiju un embrioloģu, tā nesot Latvijas augstākās izglītības kvalitātes vārdu arī ārpus valsts robežām.
Informācijai:
https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-palidz-tartu-universitatei-sniedzot-piekluvi-savai-digitalo-preparatu-kolekcijai
https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-psihosomatikas-klinika-piedava-studejosajiem-un-darbiniekiem-emocionalo-atbalstu
Pēdējos gados ir vairākkārt izskanējusi doma par studijām ar praktiskāku ievirzi, jo tas ir veids, kā studējošie labāk iegūst prasmes, kuras tālāk ir jāizmanto reālā darbā. Kopš 2020. gada rudens semestra šādu iespēju sniedz jaunizveidotais RSU biznesa inkubators B-Space. Studējošajiem ir iespēja izmēģināt savus spēkus uzņēmējdarbībā, tīkloties un attīstīt savas idejas, ne tikai piedaloties pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās ar savu komandu, bet arī apmeklēt ikmēneša pasākumus, kur brīvā atmosfērā ir iespēja uzzināt vairāk un smelties pieredzi no dažādu nozaru ekspertiem. Kā apliecinājumu tam, ka BI ir pievērsis studējošo uzmanību, ir pirmsinkubācijas programmas veiksmīgie rezultāti un lielais pieteikumu skaits. Biznesa inkubatora pienesums studējošo akadēmiskai dzīvei ir neizmērāms, jo studējošie no visdažādākajām nozarēm papildus savam studiju procesam var attīstīt savas idejas un teorētiskās zināšanas praktiskā veidā. Papildus ierastajiem B-Space rīkotajiem pasākumiem, studējošajiem ir iespēja izmantot biznesa inkubatora brīvpieejas telpas, kuras ir aprīkotas ar visu darbam un atpūtai nepieciešamo, arī brīvajā laikā.
B-Space personāls līdz šim ir izrādījis milzīgu atsaucību arī dažādās ārpusstudiju aktivitātēs, kā, piemēram, piedaloties Studējošo pašpārvaldes rīkotā Zinātnes mēneša hakatonā un atbalstot jauno iniciatīvu Studentu pētniecības un inovāciju grantu fondā finansiāli. Tāpat arī jau ir ieplānoti vairāki sadarbības pasākumi ar RSU SP 2021. gadā. Kopumā B-Space sniedz jaunas iespējas studējošajiem studiju procesa ietvaros, kas praktiskā veidā iemāca jaunas prasmes, kuras noderēs turpmāk studiju procesā un darba tirgū pēc absolvēšanas.
Akadēmiskās izcilības pamats ir kvalitatīva izglītība. Lai gan šis ir viens no jautājumiem, par kuriem studenti cīnās dien dienā, savās fakultātēs, domēs, senātos, un arī augstākos līmeņos, viens no apkārtceļiem ir to darīt iesaistoties studiju kvalitātes nodrošināšanas procesos kā novērotājam vai studentam-ekspertam.
Pagājušogad, līdz ar strikto ierobežojumu stāšanos spēkā un akreditācijas vizīšu atlikšanu, izveidojās vizīšu drūzma, uz kurām bija nepieciešams nodrošināt milzīgu skaitu ekspertu, un vēlams arī novērotāju. Līdz ar to, ka sanāca piesaistīt lielu skaitu jaunu ekspertu, bija nepieciešamas jaunas apmācības, kuras tika noorganizētas sadarbībā ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru (AIKA), un bija sadalītas divās daļās.
Pirmā daļa, kas bija veltīta studenta-eksperta darba teorētiskajiem aspektiem, norisinājās tiešsaistē, un tās ieraksts ir pieejams LSA sociālajos tīklos un mājaslapā, lai no tā varētu mācīties arī topošie eksperti.
Otrā daļa savukārt bija atvēlēta darbam klātienē, kur ievērojot tā laika ierobežojumus, topošie eksperti tika sadalīti 5 grupās un strādāja ar speciāli sagatavotiem dokumentiem. Ekspertidiskutēja par visām sadaļām akreditācijas ziņojumā un veidiem, kā strādāt ar augstskolu iesniegtajiem dokumentiem.
Dalībnieki, kas piedalījās otrajā apmācību daļā, saņēma LSA un AIKA izsniegtu sertifikātu, kas apliecināja šo konkrēto apmācību iziešanu.
Par konkrēto apmācību norisi milzīgs paldies jāsaka ne tikai Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrai, bet arī Latvijas Universitātes Studentu padomei, kura sniedza tehnisko atbalstu apmācību norisei.
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju studijas attālināti norisinājās jau kopš 2020.gada 13. marta. Līdz ar attālināto studiju procesu arī dažādi pārbaudījumi tiek organizēti elektroniski, tieši tāpēc RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra darbinieki kopā ar vadības pārstāvjiem un studējošajiem izstrādāja Elektronisko pārbaudījumu organizēšanas vadlīnijas, kas ir liels palīgs docētājiem un ikvienam mācībspēkam dažāda veida pārbaudījumu sastādīšanā un organizēšanā. Vadlīnijas satur noderīgu informāciju ne tikai ar ieteikumiem atbilstošā e-pārbaudījuma izvēlē, bet arī to kvalitatīvai organizēšanai, laika efektīvai kontrolei un dažnedažādai analīziskai informācijai un tās tālākai izmantošanai.
Izstrādātās vadlīnijas tika pilnveidotas ar studējošo ieteikumiem, iztulkotas angļu valodā un šobrīd sniedz informāciju ne tikai par attālinātu e-pārbaudījumu organizēšanu, bet arī e-pārbaudījumu organizēšanu klātienē, vienlaikus klātienē un attālināti, bet visbūtiskākais – iespējamo tehnisko atbalstu un līdz šim aktuālo pārbaudījumu formu izmantošanu, kā piemēram: Safe exam browser un Respondus Monitor.
Pedagoģiskās izaugsmes centrs ir pierādījis sevi kā lielisku atbalstu gan šāda veida informatīvo materiālu izstrādē, gan konsultāciju sniegšanā. Un pateicoties šāda veida vadlīnijām RSU mācībspēki pilnveido savas zināšanas un prasmes elektronisko pārbaudījumu organizēšanā, kas īpaši aktuāli ir šobrīd, bet visnotaļ būs aktuāli arī pēc attālinātā studiju procesa pārejas klātienē vai kombinētā modelī.
Balvu ieguva Rīgas Stradiņa universitāte
Gada ieguldījums sociālās dzīves uzlabošanā
Projekts vai ideja, kas būtiski uzlabojusi studiju pieejamību, sniegusi atbalstu studējošajiem vai padarījusi vidi augstskolās iekļaujošāku.
Īpaši šajā digitālajā laikmetā digitālās vides pieejamība ir svarīgs faktors un LSA to noteikti labi saprot, jo savā mājaslapā ir ievietojusi pieejamības rīku cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem. Tagad LSA mājaslapā cilvēki ar dažādiem redzes traucējumiem var pielāgot lapas kontrastu, krāsu, fonta izmēru un citus pielāgojumus. It kā vienkārša darbība, pieliekot rīku šīm opcijām, taču tas ir arī vērā ņemams solis pieejamības veicināšanai. Šis ir uzlabojums, kas veicina sociālo dzīvi, kā arī radīs priekšzīmi daudzām citām organizācijām!
Pieteikts 2 reizes
Kopš 2004. gada valsts budžeta stipendijas apmērs ir bijis nemainīgs – 99,60 eiro jeb 70 latu un to saņem aptuveni 10 % no valsts augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, kamēr valstī ekonomiskā situācija ir attīstījusies, un valstī minimālās mēnešalgas apmērs ir audzis no 113,23 līdz 500 eiro 2021. gadā. LSA jau daudzus gadus politikas veidotājiem aktualizē nepieciešamību paaugstināt valsts budžeta stipendiju apmēru un paplašināt saņēmēju loku, lai augstākā izglītība kļūtu pieejamāka, un stipendija ļautu segt studējošajiem viņu dzīvošanas izmaksas.
2020. gada martā izsludinātā ārkārtas situācija valstī COVID-19 pandēmijas dēļ mainīja daudzu cilvēku finansiālo stāvokli. Daudzi studējošie vai viņu vecāki zaudēja ienākumu avotus un studijas kļuva par lielāku slogu. Visā šajā šķietami bezcerīgajā situācijā, kad visu pasauli pārsteidza Covid-19 pandēmija, akcijas “#GribuStudēt” rezultātā izdevās valsts budžeta stipendiju apmēru dubultot 2020./2021. akadēmiskajā studiju gadā. Tas ir nebijis notikums pēdējo, nu jau 16 gadu laikā. Stipendija COVID-19 krīzes seku mazināšanai, kā arī stipendiju apmēra un daudzuma palielināšana bija liels ieguldījums studējošo sociālās dzīves uzlabošanā un daudziem studējošajiem palīdzēja turpināt savas studijas, kā arī mazināja nepieciešamību pēc darba meklēšanas paralēli studijām.
Latvijas Universitātes Dienesta viesnīcās ne ārkārtas situācijas laikā vidēji dzīvo 1500 studējošie. Dienesta viesnīcu stāvoklis ir dažāds – ir gan augstākas kvalitātes istabiņas, gan daudz zemākas. Tādēļ ka dienesta viesnīcas ir viens no pamatakmeņiem studēšanas iespējai cilvēkiem, kuri nav rīdzinieki, Latvijas Universitātes Studentu padome uzņēmās iniciatīvu un kopā ar LU izveidoja vienošanos, kuras mērķis ir kopīgi pilnveidot un modernizēt studējošo kopmītnes labākas dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Vienošanās ir atrunātas cenas dažādas kvalitātes istabiņām, saglabājot esošās neremontētajās un nosakot studentiem draudzīgu un ilgtspējīgu cenu renovētajām; motivē LU plānveidīgi renovēt istabiņas; nosaka kritērijus renovētajām istabiņām paredz abpusēju istabiņu izvērtēšanas komisiju. Vienošanās arī nosaka, ka jaunu dienesta viesnīcu projektēšanā ir jābūt iesaistītiem studējošajiem, kas jau no paša sākuma palīdzēs rast dienesta viesnīcās dzīvojošajiem piemērotāku dzīves vietu jaunajā Torņakalna kompleksā. Šāda vienošanās iepriekš nav eksistējusi un tā dos iespēju kopīgi risināt sasāpējušas studējošo problēmas ilgu gadu garumā.
Balvu ieguva - Stipendija COVID krīzē cietušajiem, apmēra dubultošana
Gada ķeza
Notikums, negaidīts un nepatīkams pavērsiens, kurš negatīvi ietekmējis studējošo pārstāvniecības darbu vai studējošos.
Ilga Šuplinska cīņu par kvalitatīvāku augstāko izglītību sāka noraidot Latvijas Universitātes ievēlēto rektora amata kandidātu Indriķi Muižnieku. Lai gan tiesas gaitā atklājās, ka konkrētais lēmums nav pietiekami pamatots, , iegansts augstskolu pārvaldības maiņai atradās – nekārtības augstskolās var novērst, izveidojot padomes. Steigā virzīts konceptuālais ziņojums, neuzklausot nozares pārstāvjus, tam sekojoši likumprojekti izraisījuši viļņošanos un pārmetumu lavīnu ministres un nozares pārstāvju starpā. Nenoliedzot pārmaiņu nepieciešamību augstākajā izglītībā, ministre Ilga Šuplinska ir izcēlusies ar asu retoriku un strauju lēmumu sagatavošanu un virzīšanu. Tā rezultātā par reformas ietvaros sagatavotajiem likumprojektiem iesniegti simtiem priekšlikumu un Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam darba pilnas rokas.
Ģeorallijs ir ilggadēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātnes fakultātes tradīcija, jau kopš 1986. gada pavasara. Šis ir ģeogrāfu spilgtākais pasākums, kas tiek organizēt divas reizes gadā- rudenī un pavasarī. Sakarā ar to, ka Latvijas valdība izsludinājusi ārkārtas situāciju valstī, lai ierobežotu “Covid-19” vīrusa izplatību, piesardzības dēļ tika atcelts arī pavasara ģeorallijs “Viesīte 2020.”
Krišjānis Ralfs Veinbergs (Ģeorallija direktors, par pasākuma atcelšanu):”Vienmēr es esmu domājis, ka Ģeorallijs ir kalts akmenī, ka šis ģeopasākums, kurš ir tik tuvs mums visiem vienmēr notiks. Ka tas nav atkarīgs no manis vai kāda cita, ka tas vienmēr būs. Bet tagad šis… ir kaut kas daudz lielāks par mums un ne es, ne studentu pašpārvalde nespēj to ietekmēt. Šis pasākums ir par Ģeotautu un tās saliedēšanu, daudziem, tai skaitā man, tas dod iemeslu degt par ko lielisku un dod iemeslu virzīties uz priekšu. Taču ne es, ne kāds cits nav gatavs riskēt ar Ģeotautas veselību un labklājību, un cilvēki kuri piedalās šajā pasākumā vienmēr mums ir bijusi prioritāte.”
COVID-19, Pandēmija, nesen izsludinātā ārkārtas situācija veselības aprūpē, vēlme mobilizēt ikvienu ar medicīnisko izglītību. Loģiska virkne ar notikumiem, tomēr viens lēmums pavisam nav skaidrs – aizliegums nodrošināt topošā medicīnas personāla praktiskās nodarbības un prakses. Šī brīža normatīvais akts aizliedz topošajiem ārstiem un māsām iegūt nepieciešamās zināšanas, lai spētu apkarot radušās sekas veselības aprūpē pēc pandēmijas, tā vietā Veselības ministrija ir gatava mest kauliņusun iegūt “zoom” paaudzes ārstus, kas nebūs pietiekami profesionāli apmācīti, lai pārņemtu maiņu pēc sabrukuma beigām. Pavisam ironiski ir tas, ka medicīnas studenti tiek aicināti strādāt slimnīcās, ne mācīties.
Pandēmija ikvienam bija šoks un kas negaidīts, tautai bija laiks skatīties uz saviem līderiem (ministru kabinetu) un gaidīt norādījumus, palīdzību un ieteikumus. Arī daļa studentu nespēja tik raiti pielāgoties jaunajam studiju režīmam tehniskā nodrošinājuma trūkuma dēļ, ko ministre I. Šuplinska nemanīja, prioritarizējot skolēnu un aizmirstot ka arī studējošajiem mēdz būt problēmas ar materiāltehniskā nodrošinājuma sagādi, neapdomīgi noveļot visu atbildību augstākās izglītības iestādēm, par galveno prioritāti savam darbam liekot uzsvaru pārvaldības reformai, kas nebūt nav aktuālais jautājums pandēmijas laikā. Vienīgais atbalsts, ko Šuplinskas kundze nolēma sniegt studentiem bija digitālās “diskusijas” (kuras gan tā īsti nevar nosaukt) ar laba vēlējumiem #TiciSev!
Laba mērķa vadīts tika izsludināts projekts “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”, kā ievaros tika piedāvāts finansējums Augstākās izglītības iestādēm, lai veidotu darba vietas studentiem – bezdarbniekiem par stipendijām atlīdzībā. Šis projekts diemžēl nesa vairāk jautājumus nekā atbildes, uz kuriem nespēja atbildēt pat pati Labklājības ministrija un arī Nodarbinātības valsts aģentūra. Rezultātā radies projekts, ko AII vai nu atmeta pavisam, vai uzmeta savām studējošo pašpārvaldēm, jo svarīgi pieminēt, ka netika paredzēti nekādi līdzekļi administratīvajām izmaksām šim projektam. Ideja un mērķis – peļams, tomēr izpildījums – briesmīgs.
Lai arī 2020. gads iezīmējās ar studējošajiem ļoti labām ziņām – tika izveidota stipendija Covid-19 seku mazināšanai, kā arī paaugstināta valsts minimālā stipendija līdz 200 EUR apmēram – diemžēl šo mehānismu ieviešana bija ļoti sasteigta un radīja nekārtības to piešķiršanas un saņemšanas kārtībā. Lēmums par attiecīgā atbalsta piešķiršanu tika pieņemts tikai augusta vidū, kā arī IZM rosināja augstākās izglītības iestādēm pašām vienoties par pieteikumu izvērtēšanu un iesniedzamajiem apliecinājumiem. Šis lika AII reaģēt ļoti steidzami, jo daudzās AII pieteikšanās stipendijām sākas līdz ar semestra sākumu, un jaunāko grozījumu dēļ bija jāizveido jauns stipendiju nolikums, kas pēc tam arī bija jāapstiprina. Tā kā nolikuma sastādīšana un apstiprināšana prasīja samērā ilgu laiku, process vēl nebija beidzies, kad sākās pieteikšanās. Turpretim informācija par šī atbalsta mehānisma pieejamību jau bija izskanējusi plašsaziņas tīklos, studējošajiem radot vēl lielāku neizpratni par pieteikumu iesniegšanu. Mērķis, protams, cēls, bet novēlotais lēmums radīja lielu apjukumu un ķezu.
KRS?2020 – projekts, kuram nebija lemts notikt. Viss sākās ar to, ka LSA neizdevās atrast projekta vadītāju ļoti ilgu laiku. Beigu beigās, zvaigznes nostājās pareizajās vietās un projekta vadītājs tika atrasts. Laiks gāja, sēdes nenotika un projekta vadītājs mistiski pazuda, taču pēc negaisa vienmēr nāk saule, un tika atrasts jauns projekta vadītājs. Projekta finansiālais stāvoklis arī nebija no tiem labākajiem un organizatoru komandai atlika cerēt tikai uz labāko. Šis vēl nebija lielākais šķērslis, jo, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos, seminārs tika pārcelts pirmo un ne pēdējo reizi. Lai gan organizatoru komanda ar pēdējiem spēkiem cīnījās par projekta norisi, KRS? 2020 galu galā, pēc sāpīgām diskusijām,izdomāja, ka nevēlās notikt. Bet viss nav tik slikti kā tas šķiet no pirmā skatiena, jo pateicoties projektam organizatori ir ieguvuši lielisku pieredzi un jaunus draugus.
Kā jau studējošie zina, 2020. gadā tika noslēgts apjomīgs darbs pie studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas modeļa maiņas, kā rezultātā tā ir kļuvusi studējošajiem draudzīgāka. Kredīti ir pilnībā valsts galvoti, atcelti studiju kredīta maksimālie summas griesti, pieteikšanās kredītiem ir kļuvusi iespējama attālināti, izmantojot vien e-parakstu, valsts turpina subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas, kas mums drīzāk mudinātu kreditēšanas sistēmu nosaukt par 2020. gada veiksmes stāstu, taču šoreiz iznāca tieši otrādāk.
Ja pēdējos piecos gados kredītus izmantoja 8-11 % imatrikulēto studentu, tad šogad to īpatsvars pieaudzis līdz 20 %, kas ievērojami pārsniedza sākotnējās prognozes un parādīja šīs sistēmas funkcionalitāti. Tomēr, kā izrādījās, studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas reforma kļuva par savas veiksmes upuri, jo šādi panākumi nebija politikas veidotāju vidū ieplānoti. Īpaši ar savām zināšanām un erudīciju paspīdēja Finanšu ministrija, uzskatot, ka studiju un studējošo kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija savos iekšējos resursos bija atradusi papildu līdzekļus kreditēšanas sistēmas funkcionēšanai, koalīcijas partijas nebija gatavas šos līdzekļus pārdalīt, līdz kamēr bankai uz laiku nācās apturēt studiju un studējošo kredītu izsniegšanu. Likteņa ironija, ka tas notika nedēļu pēc tam, kad valstī tika otrreiz izsludināta ārkārtējā situācija.
Sākoties 2020. gadam, daudziem bija skaidrs, ka augstākās izglītības nozarei tas paies reformu zīmē – priekšā būs smagas un garas diskusijas, daudzas cīņas un kāds beigās, visticamāk, būs neapmierināts ar iznākumu. Augstskolu likums 2020. gadā tikai grozās un grozās, kā pārbarota zoss uz iesma, bet tāpat arī neaizgrozās sakarīgā virzienā.
Gads tika uzsākts ar cīņu par notiekošo procesu – nozares organizācijas atkārtoti prasīja vairāk laika iesniegt savus viedokļus un pārmeta ministrijai nedemokrātisku lēmumu virzīšanas procesu. Maijā sagatavotie grozījumi sasniedza balsojumu Ministru kabinetā, kur tika lemts par to tālāku virzību Saeimā. Vasara pagāja neziņā par turpmāko procesu – Covid19 ieviesa savas korekcijas, lielāko daļu procesa pārceļot datora ekrāna priekšā, nevis klātienes diskusijās starp lēmumu pieņēmējiem, ierēdņiem un augstākās izglītības nozares pārstāvjiem. Rudens periods un daļa ziemas augstākās izglītības politikā iesaistītajiem ir pagājusi vienotā zīmē – regulāras Saeimas komisiju sēdes, kulāru sarunas un neviennozīmīgas sajūtas par izstrādātajiem grozījumiem. Ne viens vien nozares pārstāvis ir sūkstījies par sagatavotā likumprojekta kvalitāti, kas tagad jālabo Zoom zvanos komisijas sēžu laikā. Tāpat neapmierinātību rada reformu saturs – ne līdz galam izdiskutētas, likumdevēja uzspiestas, nozari apklusinošas…
Par to kādas sekas atstās pārmaiņas varēsim spriest vien pēc dažiem gadiem, kad tie, kas pašlaik pieņem lēmumus, vairs par tiem nenesīs atbildību.
Izglītības un zinātnes ministrijas plāni reformēt vai likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP) skaidri iezīmējās diskusijās par plānotajām pārmaiņām augstākās izglītības iestāžu pārvaldībā, tomēr šo pārmaiņu formālais ceļš ir prasījis vairāk laika nekā ministrija gaidīja un to nebija iespējams iet, lai līdz ar esošā AIP sastāva pilnvaru termiņa beigām padomi likvidētu.
Laikā nespējot uz Saeimu virzīt apstiprināšanai jauno sastāvu, Latvija nonāca situācijā, kāda nav bijusi kopš AIP izveidošanas – pirmo reizi 24 gadu laikā nav funkcionējošas AIP. Tomēr līdz ar pilnvaru termiņa izbeigšanos, esošās funkcijas citam orgānam nav iespējams nodot, tādēļ “iesprūdusi” ir, piemēram, saskaņojuma sniegšana studiju programmām licencēšanas procedūrām, kā arī ne visām ministrijām ir saskaņots valsts finansēto budžeta vietu sadalījums augstākajā izglītībā.
Kā šī situācija attīstīsies tālāk, laiks vien rādīs, tomēr ir skaidrs, ka diskusiju būs daudz, un varam tikai cerēt, ka likumdevējs ieklausīsies nozares pārstāvjos.
Attālinātās studijas ir rīks, kas veiksmīgi noderēja pastiprinoties ierobežojumiem Covid-19 dēļ. Pirmā viļņa laikā adaptācija bija haotiska, neskaidra. Nedēļas laikā katedrām tika uzdots pielāgot klātienes studiju formātu attālinātajām, izdomāt, kādā veidā nodrošināt pārbaudījumus un gala darbu iesniegšanu.
Otrais vilnis, kas bija skaidri paredzams radīja apjukumu augstskolās, kurās nebija vienota viedokļa par to, kā jānotiek studijām – dažas augstskolas vēl septembrī un oktobrī nodrošināja iespēju studēt klātienē, kamēr citas uzreiz lielāko daļu programmu realizēja attālināti. Atsevišķas augstskolas uzņēma arī ārvalstu studējošos, kam bija jāpaspēj pavadīt laiku 14 dienu karantīnā, lai pēc mēneša dotos mājup un pavadītu atkal laiku karantīnā. Līdz ar to, ka dažādās augstkolās pastāvēja dažāda pieeja pat līdzīgajās studiju programmās ,kamēr vienā programmā studējošos apkrāva ar patstāvīgiem darbiem, tiekoties tiešsaistes nodarbībā uz 40 minūtēm, tikmēr citiem apjoms pat samazinājās. Īpaši sāpīgi to juta profesionālajās studiju programmās studējošie. Liela daļa laika tiešsaistes nodarbību tiek pavadīta, klausoties jautājumā “Vai jūs mani dzirdat un redzat?”, nemaz nerunājot par regulārajām interneta, datora, elektrības problēmām. Bieži tika novērotas epizodes, kur eksāmena vidū studējošo izmet no eksāmena vai tiek iedots nepareizais biļetens, kas rezultējas nenokārtotā pārbaudījumā un liekā stresā.
Tāpatprofesionālajās jomās ir problēmas ar gala darbu izveidi – tēmas bieži vien tiek apstiprinātas gadu pirms darba iesniegšanas, kad lielai daļai tad vēl nebija ierobežojumu. Praktiska pētniecība paliek ārkārtīgi sarežģīta, arī docētāji netiek galā ar alternatīvu piedāvāšanu. Rodas iespaids, ka attālinātās studijas ir studiju slinkais variants, jo studentam taču jāapgūst viss pašam, vienlaikus docētājam nav pat nepieciešamības pārveidot materiālu studiju apgūšanai attālināti. Nav vienota priekšstata par to, kā organizēt attālinātas studijas, lai no tā neciestu apgūtais.
2020. gadā studējošo pārstāvniecībā notika tāds svarīgs notikums kā akcija “#gribustudēt”, kuras ietvaros tika lūgts palielināt stipendijas un izveidot citus atbalsta mehānismus studējošajiem Covid-19 laikā radušās situācijas dēļ. Akcijas ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija aicināja studējošos uz “diskusiju”, lai sīkāk pārrunātu radušos situāciju un atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem. Tomēr izvēlēto formātu nebūt nevarētu nosaukt par “diskusiju”. 21. maijā studējošajiem, kam bija jautājumi, varēja pieslēgties IZM youtube tiešraidei un redzēt, ka “diskusijā” klātienē piedalās tikai paši IZM pārstāvji. Tā rezultātā viņi paši atlasīja un izvēlējās jautājumus, uz kuriem atbildēt, bez studējošo iespējas precizēt vai uzdod papildus jautājumus. Tiešraides laikā no dažiem pārstāvjiem bija jūtams cinisms par to, ka studējošie pārāk “uzpūtuši” visu. Izskanēja frāzes “tici sev” un “studē IT”, lai uzlabotu esošo studējošo ikdienu. Šo nevarēja uzskatīt par vienlīdzīgu sarunu un pieslēgušies studējošie izjuta rūgtumu, ka atbilžu vietā guva “dzīves mācības”, kā darīt vai nedarīt lietas.
Balvu ieguva IZM piedāvātā augstskolu pārvaldības reforma
Gada vizuālais materiāls
Studējošo pašpārvalžu publiskajai telpai
veidots vizuālais materiāls, kas bijis piesaistošs un kvalitatīvs, un radījis pozitīvu rezonansi studējošo vidū un sabiedrībā.
Studiju sasaiste ar zinātni un visu studiju līmeņu studējošo piesaiste pētniecībā ir atbildīgs un svarīgs process, kas gan veicina studentu kompetences un prasmju celšanu, gan AII atpazīstamību plašākā mērogā. Lai veicinātu šo procesu attīstību, RTU SP, neskatoties uz attālināta darba organizēšanu, aizvadīja mēnesi garu projektu – Zinātnes festivālu. Tā mērķis bija popularizēt pētniecības un inovāciju veicinošas iespējas un zinātnes vārdu kopumā studentu vidū, laužot stereotipu, ka zinātne ir tikai zinātnieks, kurš ikdienā veic eksperimentus laboratorijās.
Ņemot vērā projekta norisi attālināti un lielāko daļu studentu izvairīšanos no vārda „zinātne”, lielu uzsvaru bija nepieciešams likt tieši uz vizuālajiem materiāliem, kas ieinteresētu festivāla norisē. Galvenā doma bija vizuālos materiālus centrēt par un ap zinātni, kurai ir daudz neizpētītu šķautņu un kas katram asociējas citādāk. Vizuālajos materiālos parādās „mistika” jeb aizraujošais un neizpētītais vienkopus. Fons ir tumšs un atgādina visuma neizpētītās dzīles, savukārt formas tika veidotas no atomiem, joniem, daļiņām, kas veido režģus, kas savukārt cilvēkiem asociējas ar zinātni. Krāsas un teksts arī tika rūpīgi pieskaņots kopējam vizuālajam tēlam. Šī vizuālā identitāte vijās cauri visa mēneša garumā, katram individuālajam projektam pieskaņojot vizuālo tēlu atbilstoši tā specifikai. Tapa arī audiovizuālie materiāli, kuru fonam tika piemeklēta attiecīga mūzika, kas raisa pārdomas un ļauj katram atrasts savu interesējošo nišu lielajā „zinātnes pasaulē”.
Zinātnes festivāls ieguva pozitīvas atsauksmes gan no administrācijas pārstāvjiem, gan studentiem, gan citiem interesentiem, un lielā mērā par šo jāsaka paldies tieši vizuālajiem materiāliem un veidam, kā projekts tika pasniegts sociālajos tīklos un citās platformās.
https://drive.google.com/drive/folders/1JohK6G946wePXSkzcEqXlMvzM9vjORzt?usp=sharing
Pieteikta 2 reizes
Šogad KUBS organizatori nāca klajā ar pilnīgi jaunu vizuālo identitāti, ko iemiesoja jauns, eleganti vienkāršs logo un gaiši violetas, zilas un rozā krāsu sajaukums. KUBS 14 vizuālā identitāte teju visos aspektos ir izveidota ar konceptuālu ideju apakšā. Sākot no plūstošajiem vizuāļiem, kas simbolizē cilvēka perspektīvas, domu, lomas sabiedrībā, identitātes maiņu vispārīgi un foruma laikā, beidzot ar izšūtajām nozīmītēm, kas simbolizē dalībniekus kā foruma kodolu un organizatorus, kas šo kodolu ieskauj.
Matīss Zīmerts, tautā pazīstams arī kā Ziediņš, bija parūpējies, lai foruma vizuālā identitāte ne tikai būtu izveidota gaumīgi, bet arī, lai tā būtu kustīga, izveidojot animētu vizuālo materiālu.
Visi materiāli ir veidoti saskanīgi un vienoti, tika piedomāts pat pie sīkākajām detaļām – bedžu auklu un kartiņu krāsa, pierakstu lapas ar foruma logo, Instagram filtrs, pēc foruma kopējais, iekšējais Instagram ceļošanas konts u.c. Vizuāļi ir skaidri, moderni, acīm tīkami un citur neredzēti, katru elementu Matīss ir izveidojis no nulles, arī iemīļoto vizuāļa pasteļu “jogurtiņu”.
Tomēr Matīss nebija vienīgais audiovizuālais foruma pārstāvis… Video un foto māksla, kā arī ļoti ierastā organizatoru fotosesija, kas tika aizvietota ar ko šim attālinātās eksistences laikam piemērotu – portreta ilustrācijām. Par to jāpateicas pārējiem palīgkubiem, kuru vārdi kreditējot parādās pārāk reti. Portreti ir oriģināls un estētisks veids, kā, vismaz vizuāli, iepazīstināt ar foruma veidotājiem, pie tam, pilnu iepazīšanās brīdi atstājot satikšanai klātienē. Tas ļoti labi iederējās šī gada izstrādātajai pakāpeniskajai visu dalībnieku un organizatoru iepazīšanai, kā arī foruma vīzijai. KUBS identitāte nebūtu pati, ja tajā arī nebūtu emociju pilnā video hronika, kas šogad kā visiem zināma, bet neviena redzēta dalībnieku sirdīs noturēja draudzības garu pat cauri grūtākajiem laikiem, kad draugiem tikties.
Projekta atskats – https://www.behance.net/gallery/105033821/Forum-KUBS14
https://www.facebook.com/KubsKubam
Materiāli/Pielikums – https://failiem.lv/u/xb3qx5jcj
Ikgadējās RTU lielākās sporta sacensības ,,Rudens sporta spēles 2020” jeb tā sauktie Ronīši, šogad piesaistīja ar krāsām, kuras visiem asociējas ar šī pasākuma vietu – saulainā un siltā sporta atpūtas bāze ,,Ronīši”, kura atrodas jūras krastā. Šogad it īpaši noveicās ar laikapstākļiem jo bija kārtīgs vasaras sajūta, kuru arī paradīja silti oranžā krāsa izveidotajā vizuālajā materiālā. Tiek arī parādīti paši svarīgākie sacensību notikumi – spēles situācijas analizēšana, spraiga cīņa un veikti izšķirošie lēmumi. Tāpat arī pēc sporta spēlēm tika izveidots gandrīz 4 minūšu garš atskata video, kas lieliski parādīja sporta spēļu norisi, dalībnieku emocijas un balvu saņemšanas brīžus.
https://drive.google.com/drive/folders/10hfFZMlKs4Jyn6gtzTvLF94sX_189020?usp=sharing
“Šķērsgriezums” ir lielākais RTU Datorzinātnes un Informācijas tehnoloģijas fakultātes studentu pašpārvaldes projekts, kas notiek katru gadu. Kaut vai pasākums nenotika ārkārtas situācijas ieviešanas dēļ, pirms paša pasākuma tika paveikti daudz darbi, piemēram vizuālas identitātes izveidošana. Pasākuma būtība ir uzzināt vairāk par IT nozari, no cilvēkiem, kas strādā attiecīgos uzņēmumos, jebšu var pateikt paskatīties uz nozari šķērsgriezumā. Gatavojoties pasākumam 2019. gadā, tika nofilmēts kā RTU SP lācis pārgriež datoru uz pusēm, lai piesaistītu studentu uzmanību pasākumam, kas arī kļuva par pasākuma vizuāla noformējuma galveno ideju un uz šī bāzes tika veidots 2020.gada pasākuma vizuālais materiāls. “Šķērsgriezuma” vizuālie materiāli ir minimālistiski, bet provokatīvi, jo ir izdarīts kaut kas “aizliegts” un neparasts, kas ļoti veiksmīgi piesaista uzmanību un parāda pasākuma būtību.
https://drive.google.com/drive/folders/1dJ4i5oTJXelhe4-pnpSMvqClhK4Fyksj?usp=sharing
Elektronikas nedēļa ir RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) izglītojošu lekciju sērija, kurā studenti un skolēni tiek iepazīstināti ar iespējām gan studēt elektronikas nozarē, gan arī turpmākajām darba iespējām. Šis projekts nodrošina gan jauno studentu piesaisti, gan esošo studentu iepazīstināšanu ar nākotnes iespējām. Ņemot vērā šī pasākuma mērķi, tam ir nepieciešams kvalitatīvs vizuālais materiāls, kurš piesaistītu studentu un skolēnu uzmanību. Šogad, to veidoja RTU ETF Studentu pašpārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ģirts Tutāns, kurš ar savu vizuālo iztēli spēja izveidot piesaistošu un spilgtu Elektronikas nedēļas vizuālo materiālu.
https://drive.google.com/drive/folders/10Zs503NYMfSS1JiEd2KlCtxebNBradtX?usp=sharing
RTU SP SPA 2020 vizuālais materiāls ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas simbolizēja sevī pieeju un pamata domu, kuru ar sevi nesa šī gada Studentu Parlamenta akadēmija – tā ir kā planēta, kura atrodas kosmosā, kalpo par pavadoni studentiem ikdienas dzīvē, un līdzīgi daudziem kosmosa objektiem, simbolizē pagātni, tagadni un nākotni – šie arī bija galvenie uzsvara punkti 2020. gada SPA filozofijā.
Pieeja vizuālajam materiālam bija patiešām inovatīva, un savā ziņā bija un ir pavisam jauna latiņa RTU SP vizuālo materiālu kvalitātē – projektā tika iesaistīti ne tikai projekta logo, bet arī 3D renderi, oriģināli audiomateriāli, kā arī eksperimentāla pieeja semināra organizatoru bilžu veidošanā. Salīdzinot SPA 2020 audiovizuālo materiālu un tā apjomu ar citiem projektiem, var secināt, ka uz citu materiālu fona SPA audiovizuālā identitāte atrodas mazliet savādākā kategorijā un līmenī, līdz ar to īpaši izceļas uz pārējo projektu fona.
SPA 2020 audiovizuālais materiāls uzstādīja latiņu nākotnes projektiem.
https://failiem.lv/u/k5gcytu3v
Šajos ziemassvētkos, kad nevarējām tikties klātienē, visi vēlējāmies sajusties tuvāki viens otram. To nodrošināt palīdzēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkotā akcija ”Dāvana vientuļam ģeogrāfam.” Ar tās palīdzību dalībnieki iepriecināja un radīja prieka sajūtu viens otram, nosūtīdami nelielas dāvanas mazliet neierastā veidā- ar pakomāta starpniecību.
https://www.instagram.com/stories/highlights/18116200024194617/
Parasti pavasarī viens no pirmajiem pasākumiem ir ikgadējas Biedru kompetences celšanas seminārs “Mazpipari”, kurš arī 2020. gada sākumā ar aktīviem organizatoriem tika būvēts pa maziem gabaliņiem ar domu motivēt dalībniekus dzīvē nepalaist garām iespējas. “Nenokavē savu zvanu!” – šādi skanēja pasākuma sauklis.
Mēs nekad nezinām, kad mums zvanīs iespējas, bet vienmēr bīstamies pacelt zvanu nepazīstamam numuram. Dažam tas nesagādā nekādas problēmas, dažam tas ir ļoti grūti, un ir ticams, ka katram varbūt kādreiz gadījies palūkoties uz ienākošo nepazīstamo zvanu un pārdomāt savu vēlmi pacelt šim numuram. Tomēr šajā tehnoloģiju laikmetā mēs nekad nezinām pie kura ir nonācis mūsu telefona numurs – varbūt pat pie Valsts prezidenta. Vizuālajā materiālā attēlots telefons ar ienākošo zvana no Pipara, jo nekad jau nezinām īsti kāds pipars mums zvana un kādas iespējas mums piedāvās.
https://drive.google.com/file/d/1WyXM8nLlkS9kfp7mQWl-Sx6q6jcAQY5x/view?usp=sharing
Ņemot vērā nomināciju, būtu grēks nenominēt Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāla 2020 Utopija. Distopija vizuālo materiālu.
Košs un kaleidoskopisks, bet reizē izsmalcināts, šis vizuālais materiāls, neapšaubāmi, atšķiras no klasiskajiem studentijas pasākumu vizuālajiem materiāliem.
Pasākuma tematiskais koncepts, kas veidots ar skatu nākotnē un pieskaras utopiju un distopiju tematikai ir izrādījies tik aktuāls, cik vien ir iespējams. Turklāt pasākuma tematiku ļoti labi atspoguļo vizuālā materiāla krāsu un formu izvēle, kas šķietami skatītāju ierauj ar distopijas elementiem veidotā utopijā, vai caur utopisku kaleidoskopu skatītā distopijā.
Atskatoties uz pagājušo gadu un visiem tā distopiskajiem notikumiem rodas jautājums “Bet kā viņi to zināja jau janvārī?”
Laikam ne velti saka, ka krāsa, forma un tendences ir jūtamas gaisā, un tās spēj uztvert tikai mākslinieki, līdz ar to nav šaubu, ka šī radošā dzirksts ir vēl viens pierādījums tam, ka mākslinieka doma patiešām ir spējīga ceļot laikā.
https://www.facebook.com/events/620991525376680?active_tab=about
2020. gads visiem paliks atmiņā ar Covid-19 un tā radītajiem izaicinājumiem. Lai nodotu svarīgāko informāciju, ļoti īsā laika periodā tika sagatavoti dažāda tipa Covid-19 informatīvie plakāti – gan sociālajiem tīkliem, gan fiziski izdrukājami. Pielikumā ir atrodami vairāku tipu plakāti – gaišākie ir Covid-19 pirmā viļņa sākumā publicētie, tumšākie – otrā viļņa sākumā.
Otrā viļņa A3 plakātus Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs lūdza nodod glabāšanā savā krājumā kā Covid laika piemēru, ko mēs arī izdarījām. Kopumā visi šie informatīvie plakāti sasniedza auditoriju, kas pārsniedz 35 tūkstošus (pēc sociālo tīklu statistikas).
https://drive.google.com/drive/folders/1ORId9PdDhkybp9pOZYkpxx9IMaIIRNi9?usp=sharing
https://drive.google.com/drive/u/1/folders/1iYa9Im2413kIuyz9ZsC4mur4gM8xx0MJ